Trešā pasaule sākotnēji bija 20. gadsimta otrās puses politoloģijas termins, ar ko apzīmēja neatkarīgas valstis, kas nebija tieši iesaistītas Aukstajā karā. ASV, Kanāda un to sabiedrotie pārstāvēja "pirmo pasauli", bet Padomju Savienība, Ķīna, Kuba, Ziemeļkoreja, Vjetnama un to sabiedrotie pārstāvēja "otro pasauli". Šī terminoloģija nodrošināja veidu, kā plaši iedalīt Zemes tautas trīs grupās, pamatojoties uz politisko iedalījumu. Sarežģītās nozīmes un kontekstu attīstības vēstures dēļ nav skaidras vai saskaņotas Trešās pasaules definīcijas. Mūsdienās ar to parasti apzīmē mazāk attīstītās valstis, bieži nievājošā nozīmē.

Aukstā kara laika "trīs pasaules", 1975. gada aprīlis-augusts. Pirmā pasaule (zilā krāsa): Rietumu bloks, ko vadīja ASV. Otrā pasaule (sarkanā krāsa): Austrumu bloks, ko vada PSRS. Trešā pasaule (pelēkā krāsa): Nepievienošanās kustība un citas neitrālas valstis

Vēsture labot šo sadaļu

Šajā izpratnē termins pirmo reizi tika lietots franču zinātnieka Alfrēda Sovī (Alfred Sauvy) 1952. gada 14. augusta rakstā laikrakstā L'Observateur, kurā viņš salīdzināja Trešās pasaules valstis ar tradicionālās sabiedrības trešo kārtu. Sākotnēji ar šo terminu apzīmēja valstis, kas Aukstā kara laikā nebija ne Rietumu (NATO), ne sociālistiskās valstis (Varšavas pakts).

Lielākā daļa trešās pasaules valstu ir nabadzīgas bijušās kolonijas. Pēc neatkarības iegūšanas daudzas no šīm valstīm, īpaši mazākās, pirmo reizi pašas saskārās ar valsts un iestāžu veidošanas izaicinājumiem. Ar šo terminu mūsdienu lietojumā parasti apzīmē valstis, kuras nav attīstījušās līdz tādam pašam līmenim kā ESAO valstis, un tādējādi atrodas attīstības procesā, un agrākā nozīme "mazattīstītās valstis" tiek aizstāta ar politkorektāko terminu "attīstības valstis".

Aukstā kara laikā gan Pirmā, gan Otrā pasaule uzskatīja Trešās pasaules valstis par potenciālām sabiedrotajām. Tāpēc Amerikas Savienotās Valstis un Padomju Savienība pielika lielas pūles, lai nodibinātu sakarus šajās valstīs, piedāvājot ekonomisko un militāro atbalstu, lai iegūtu stratēģiski nozīmīgas alianses (piemēram, Amerikas Savienotās Valstis Vjetnamā vai Padomju Savienība Kubā). Līdz Aukstā kara beigām daudzas Trešās pasaules valstis bija pieņēmušas kapitālistiskos vai sociālistiskos ekonomikas modeļus un turpināja saņemt atbalstu no tās puses, kuru tās bija izvēlējušās.

Citi lietojumi labot šo sadaļu

Ķīnā Mao Dzeduna laikā bija pieņemta cita klasifikācija, kurā "trešās pasaules" valstis tika uzskatītas par lielvalstu ekspluatējamām, un Ķīna tādējādi tika pieskaitīta trešajai pasaulei.

Kazahstānā Nursultans Nazarbajevs izvirzīja teoriju, ka 2010. gados trīs pasauļu konfigurācija esot cita - "pirmā pasaule" esot postindustriālās Rietumu valstis (ASV, vairums Rietumeiropas), "otrā" - valstis - izejvielu avoti (piemēri - Irāna, Saūda Arābija, Venecuēla), "trešā" - industriālās valstis (piemēri - Vācija, Ķīna, Krievija).[1]

Skatīt arī labot šo sadaļu

Atsauces labot šo sadaļu

  1. Nursultans Nazarbajevs. G-Global. XXI gadsimta pasaule. Rīga : SIA Media Pro 1, 2013. 55–56. lpp. ISBN 978-9934-14-429-5.

Ārējās saites labot šo sadaļu