Tors Neslings
Tors Ragnars Neslings (Tor Ragnar Nessling, dzimis 1911. gada 6. septembrī, miris 1971. gada 23. novembrī) bija Somijas inženieris, uzņēmējs. Daudzus gadus viņš bija autoražotāja Suomen Autoteollisuus (SAT) ģenerāldirektors un lielākais kapitāldaļu turētājs. 1962. gadā Neslingam piešķirts prestižais Kalnu padomnieka goda tituls.
| ||||||||||||||||||||||
Tora Neslinga tēvs bija inženieris Jons Neslings (John Nessling), māte Greta, dzimusi Grenholma (Grönholm).
1920. gadā Tors Neslings iestājās Helsinku Tehniskās augstskolas Mehāniskās inženierijas fakultātē. Vienlaicīgi no 1922. līdz 1924. gadam viņš studēja ģeoloģiju Helsinku Universitātē. 1924. gadā viņš ieguva inženiera diplomu. 1926. gadā Tors Neslings apprecējās ar Gretu Mariju ("Maju") Koku (Greta Maria "Maj" Kock). No 1926. līdz 1928. gadam Neslings strādāja trīs Somijas automašīnu importēšanas uzņēmumos: Korpivaara & Halla, Henry-Auto un Auto-Bil. No 1928. līdz 1929. gadam viņš bija menedžeris auto biznesa uzņēmumā Munkkisaaren Autotalli ja Konepaja, un pēc tam līdz 1930. gadam — Autovarikko.
1929. gadā Tors Neslings kļuva par tehnisko direktoru autobusu un auto kabīņu būves uzņēmumā Autoteollisuus-Bilindustri. 1931. gadā Autoteollisuus-Bilindustri kopā ar finansiālās grūtībās nonākušo konkurentu Autokoritehdas un banku atbalstu dibināja uzņēmumu Suomen Autoteollisuus (SAT; tagad Sisu Auto). Tors Neslings kļuva par SAT tehnisko direktoru; pēc gada viņš tika iecelts par SAT ģenerāldirektoru.
Par SAT automašīnu zīmolu tika izvēlēts Sisu, kas nozīmē "apņēmība", "stingrība", "vīrišķība". 1932. gadā tika izlaistas pirmās astoņas kravas mašīnas un viens autobuss. Komplektējošās daļas sākotnēji piegādāja Zviedrijas uzņēmums Volvo, bet Neslings panāca, ka līdz 1930. gadu beigām Sisu transportlīdzekļos jau bija 40 % Somijā ražotu detaļu. Neslings centās pārliecināt Somijas valdību par autorūpniecības izaugsmes potenciālu, uzsverot nodarbinātības potenciālu, kā arī Somijas kontrolēto transportlīdzekļu ražošanas stratēģisko nozīmi valsts aizsardzībā. Valdība tomēr neņēma vērā viņa argumentus, un 1930. gados pakāpeniski samazināja importa tarifus smagajiem transportlīdzekļiem, padarot intensīvāku konkurenci vietējā rūpniecībā. Turklāt daži SAT īpašnieki sāka šaubīties par smago transportlīdzekļu ražošanas izredzēm. 1938. gadā Neslings Helsingin Osakepankki piedāvāja nopirkt tai piederošās SAT akcijas. Tās viņš iegādājās lēti, taču, lai finansētu darījumu, bija jāieķīlā viss viņa sievas īpašums. Galu galā Neslings ieguva 80 % Suomen Autoteollisuus kapitāldaļu.
Otrais pasaules karš radīja jaunus izaicinājumus SAT, jo daudzas ārvalstu komplektējošās daļas nebija vairs pieejamas. Lai gan ar lielu piepūli, iekšzemes ražošana tika palielināta līdz 90 %. Liels solis uz priekšu bija ar ASV Hercules dzinēju ražošanas uzsākšana saskaņā ar licenci. Kara laikā Suomen Autoteollisuus klienti pamatā bija Somijas aizsardzības spēki un citas valdības institūcijas. SAT sāka jaunas rūpnīcas celtniecību Karjā, kur tā būtu mazāk pakļauta padomju gaisa uzlidojumiem nekā Helsinkos. Ražošanas jauda nebija pietiekama, lai apmierinātu pieprasījumu; 1942. gadā Aizsardzības spēki lēsa, ka tuvākajos gados vajadzēs 7000 kravas automašīnas un autobusus. Neslings ierosināja Karjā būvēt lielāku rūpnīcu, nekā sākotnēji bija plānots. SAT ekonomiskie un tehniskie resursi tomēr bija ierobežoti, un ietekmīgajiem smago transportlīdzekļu importētājiem, kurus atbalstīja dažas politiskās partijas, bija aizdomas, ka Suomen Autoteollisuus izmanto karu, lai gūtu negodīgu labumu un iegūtu dominējošo stāvokli Somijas tirgū. Valdība ierosināja vienošanos, kurā SAT nokļūtu daļēji valsts īpašumā. Tors Neslings nolēma neizmantot šo iespēju: viņš negribēja, lai valsts tiktu iesaistīta SAT. Atkāpšanās variants bija citas sabiedrības izveide ar valsts un dažu nozīmīgu Somijas uzņēmumu atbalstu. Šāds kopuzņēmums ar nosaukumu Yhteissisu tika izveidots 1943. gadā, un Neslings negribīgi kļuva par tā ģenerāldirektoru. Yhteissisu rūpnīca Sisu kravas automašīnu ražošanai tika būvēta Vanajā. Tā tika pabeigta, kad karš jau bija beidzies. 1946. gadā Neslings atstāja savu amatu Yhteissisu, sūdzoties par uzņēmuma īpašnieku atbalsta trūkumu. 1949. gadā Yhteissisu pārdēvēts par Vanajan Autotehdas.
Suomen Autoteollisuus ražošana strauji pieauga 1950. un 1960. gados; 1950. gadu apjomi četrkāršojās līdz 800 transportlīdzekļiem gadā. Papildus kravas automobiļu un autobusu šasijas ražošanai uzņēmums piegādāja tramvajus un Somijas Valsts dzelzceļam dzelzceļa transportlīdzekļus. SAT produkcija tika eksportēta uz četriem kontinentiem. Pieaugošie apjomi bija gan vajadzīgi, gan ieguvēji no investīcijām ražošanas iekārtās, kā arī pārdošanas un mārketinga kampaņās. Atšķirībā no daudziem tā laika rūpniekiem, Neslings novērtēja mārketingu, un viņš centās koncentrējās uz klientu vajadzību noteikšanu, izprašanu un apmierināšanu.
SAT vadošajam vietējam konkurentam Vanajan Autotehdas 1960. gadu beigās radās finansiālas problēmas. Neslings ierosināja Vanajan Autotehdas apvienot ar SAT, jo viņš baidījās, ka ārvalstu konkurenti, piemēram, Volvo vai Scania, varētu pārņemtu Vanajan Autotehdas. Uzņēmumi apvienojās 1968. gadā. Galu galā apvienošanās noveda pie tādas situācijas, no kuras Neslings gribēja izvairīties: valsts ieguva 17 % kapitāldaļu jaunajā Suomen Autoteollisuus, un Neslings zaudēja kontrolpaketi uzņēmumā, viņa daļai samazinoties zem 50 %. SAT pārvaldība tika izmainīta uz direktoru padomi un uzraudzības padomi. Kaut arī Neslings vēl bija uzņēmuma galvenais akcionārs, viņa ietekme tika samazināta.
Neslinga un valdes attiecības pasliktinājās, kad Neslings saslima: viņš atveseļojās, bet nepietiekami, lai varētu strādāt kā agrāk, kaut arī viņš vēlējās turpināt būt nozīmīgs uzņēmuma vadībā. Valde nebija pārliecināta un reorganizēja uzņēmuma struktūru. Neslings iebilda pret mārketinga pienākumu nodošanu citās rokās, bet nevarēja to novērst. Neslingsa senais biznesa partneris un draugs britu Leyland Motor Corporation vadītājs Lords Stoks, kuru Neslings ļoti cienīja, galu galā pārliecināja viņu atkāpties. 1970. gada jūnijā Tors Neslings paziņoja par savu atkāpšanos no Suomen Autoteollisuus ģenerāldirektora amata, vadot uzņēmumu gandrīz četras desmitgades. 1971. gada februārī par jauno ģenerāldirektoru tika iecelts Ēriks Gillbergs (Erik Gillberg).
Tors Neslings mira 1971. gada 23. novembrī.
Viņa atraitne Greta pārdeva ģimenes daļu SAT un 1972. gadā izveidoja Majas un Tora Neslinga fondu. Fonds ir ievērojams vides pētījumu finansētājs Somijā.
Ārējās saites labot šo sadaļu
- Majas un Tora Neslinga fonds
- Vuorineuvos Tor Nessling (1901–1971) Biografiakeskus