Šis raksts ir par senskandināvu dievu. Par citām jēdziena tors nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Tors (senskandināvu: Þórr, senangļu: Þunor, senaugšvācu: Punra) senskandināvu mitoloģijā ir pērkona un auglības dievs, Odina un Jerdas dēls. Tors ir āsu cilts dievs. Viņš aizsargā Midgardu un Asgardu no ienaidniekiem — parasti jotuniem, cīnās arī ar pasaules čūsku Jormungandu (tas notiek Ragnaroka laikā, un gan viņš, gan čūska mirst).

"Tora kauja pret milžiem", Mortena Eskila Vinges glezna (1872).

Tors ir Odina un Jerdas (citos variantos — Hlodinas, Fjorginas vai Frigas) dēls, Sivas vīrs, Trūdes, Magni un Modi tēvs, Ulla patēvs. Skandināvu mitoloģijā Tors saukts arī par Veoru, Vingniru un Hloridu.

Tors ir analogs Indram indiešu mitoloģijā, Taranam ķeltu, Pērkonam baltu mitoloģijā un Perunam slāvu mitoloģijā. Indriķa hronikas nodaļā par Igaunijas kristīšanu 1220. gadā pieminēts, ka Sāmsalas iedzīvotāju lielais dievs bijis "Tarapita". Visticamāk šis vārds kļūdainā veidā radies no pie dieva Tora piesaukšanas: Taara a(b)ita! (“Tāra, palīdzi!”).[1] Par to, ka arī līvi pielūguši Toru, saglabājusies netieša liecība Latvijas pilsētas Turaidas nosaukumā (Taara aed — 'Tora dārzs').

Mīti labot šo sadaļu

Ūtgardloki labot šo sadaļu

Toru ar burvestību palīdzību piekrāpa milžu karalis Ūtgardloki, Ūtgardas valdnieks. Ūtgardloki centās panākt, lai Tors, Loki un Tjalvi viņa pili nesasniegtu, taču viņiem tas izdevās, un Ūtgardloki paziņoja, ka pilī netiek ielaists neviens, kas kaut kādā veidā nav pārāks par citiem. Loki sacentās ar Logi gaļas ēšanā, taču zaudēja, tāpat arī Tjalvi, kurš sacentās skriešanā ar Hugi. Pēcāk Toram dotas trīs iespējas parādīt savu varenību — viņam trijos malkos jāizdzer Ūtgardloki dzeramais rags (Toram tas neizdodas), jāpaceļ kaķis no zemes (Tors spēj pacelt tikai vienu tā ķepu) un jāiet lauzties ar Ūtgardloki veco aukli (arī to viņam pievārēt neizdodas).

Kad Ūtgardloki viesus bija izvadījis, viņš atklāja viņu zaudējuma iemeslus — Loki bijis jāsacenšas ēšanā ar uguni, Tjalvi jāskrejas ar domu, savukārt Toram jāizdzer okeāns (viņa dzeršanas dēļ sācies bēgums), jāpaceļ pasaules čūska Jormunganda un jācīnās ar vecumu.

Alvis labot šo sadaļu

Tora meita Trūde bija apsolīta Alvim ("visu zinošajam"), rūķu valdniekam. Tors nevēlējās viņu tam dot par sievu, tādēļ viņam prasīja pierādīt savu gudrību. Tors visu nakti Alvim uzdeva dažādus jautājumus, līdz pienāca rīts un Alvis, būdams melnais alfs, pārvērtās akmenī.

Tora atribūti labot šo sadaļu

Tora atribūti ir āžu Tanngniostra un Tanngrisnira vilkti rati, veseris vai āmurs Mjelnirs (kurš vienmēr trāpa mērķī un pēc metiena atgriežas pie metēja), josta Megingjarda.

Atsauces labot šo sadaļu

  1. «Indriķa hronika. XXIV». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 14. jūnijā. Skatīts: 2009. gada 4. maijā.