Vikipēdija

Toms Bonens

Toms Bonens (nīderlandiešu: Tom Boonen; Boʊnən,[1] dzimis 1980. gada 15. oktobrī Molā) ir bijušais Beļģijas šosejas riteņbraucējs,[2] kurš uzvarēja 2005. gada Pasaules čempionāta grupas braucienā. Gandrīz visu savu karjeru viņš pārstāvēja Soudal–Quick-Step komandu un tika uzskatīts par viendienas sacensību speciālistu ar spēcīgām sprintera dotībām. Viņa personība un ārējais izskats kombinācijā ar viņa panākumiem padarīja viņu par Beļģijas galveno vīriešu sporta elku 2000. gadu vidū, bet viņš divkārt ticis uz laiku diskvalificēts par kokaīna lietošanu.[3]

Toms Bonens
Tom Boonen
Toms Bonens 2012. gada Milāna—Sanremo startā
Personas dati
Dzimis 1980. gada 15. oktobrī (43 gadi)
Mola, Beļģija
Augums 192 cm
Svars 82 kg
Profesionāļa
karjera 		2002—2017
Iesauka Tommeke
Tornado Tom
Komandas informācija
Disciplīna šoseja
Loma braucējs
Braucēja tips Klasiku braucējs, sprinteris
Profesionālās komandas
Sezonas Komanda
2002
2003–2017 		US Postal
Quick Step-Davitamon
Lielākās uzvaras

Lielās tūres

Tour de France
Punktu klasifikācija (2007)
6 posmi
Vuelta a España
2 posmi

Daudzdienu sacenības

Tour of Belgium (2005)
Tour de Picardie (2004)
Tour of Qatar (2006, 2008, 2009, 2012)
World Ports Classic (2012)

Viendienas sacensības un klasikas

Pasaules čempions grupas braucienā (2005)
Pasaules čempions komandu braucienā (2012)
Beļģijas čempions grupas braucienā (2009, 2012)
Dwars door Vlaanderen (2007)
E3 Prijs Vlaanderen (2004, 2005, 2006, 2007, 2012)
Gente—Vevelgema (2004, 2011, 2012)
Grote Scheldeprijs (2004, 2006)
Kīrne—Brisele—Kīrne (2007, 2009, 2014)
Parīze—Brisele (2012)
Parīze—Rubē (2005, 2008, 2009, 2012)
Flandrijas tūre (2005, 2006, 2012)

Citi

Velo d'Or (2005)

Karjera labot šo sadaļu

Pirmie gadi labot šo sadaļu

2002. gada sezonas sākumā Bonens pārstāvēja US Postal komandu, finišējot trešais Parīze—Rubē pavadot lielu daļu sacensības atrāvienā. Cits Beļģijas sportists Johans Musēvs izcīnīja uzvaru vienatnē. Komandas kapteinis Džordžs Hinkapijs izstājās pēc kritiena slidenā posmā un Bonens varēja cīnīties par personīgajiem panākumiem. Bonena sniegums lika Musēvam — viņa bērnības varonim — paziņot, ka Bonens ir viņa pēcnācējs.[4]

Bonens izteicās, ka US Postal nedeva pietiekami daudz iespēju braukt kā komandas līderim. Gada beigās viņs izteicās, ka vēlas atstāt komandu, lai arī viņam vēl bija spēkā līgums; 2003. gada sākumā viņš pievienojās Quick Step-Davitamon komandai.[5] Tomēr 2003. gada sezona bija visai neveiksmīga noguruma un ceļa savainojuma dēļ. Musēvs bija komandas līderis pavasara klasikās.

2004. gada sezonā Bonens uzvarēja E3 Prijs Vlaanderen, Gente—Vevelgema un Scheldeprijs sacensībās. Viņš uzvarēja arī divos Tour de France posmos, ieskaitot pēdējo posmu Parīzē, gluži kā Musēvs to paveica 1990. gadā.

2005: uzvara Ronde, Rubē un pasaules čempionātā labot šo sadaļu

 
Bonen 2005. gada Tour de France punktu klasifikācijas līdera zaļajā krekliņā

2005. gadā Bonens uzvarēja Flandrijas tūrē, Parīze—Rubē un E3 Prijs Vlaanderen, bija otrais Omloop "Het Volk" aiz komandas biedra Nika Neiensa. Viņš kļuva par pirmo, kurš vienā sezonā uzvarējis Flandrijas tūrē, Parīze—Rubē un pasaules čempionātā.

Flandrijas tūrē Bonens bija labākais sprinteris finišētāju grupā. Tomēr, par pārsteigumu citiem, viņš veica atrāvienu pāris kilometrus pirms finiša un viņu neizdevās noķert. Eriks Dekers tica: "Esmu priecīgs, ka mana karjer tuvojas beigām, jo ar tādu riteņbraucēju kā Bonens pavasara klasikas nākamajos gados būs visai garlaicīgas."[6] Parīze—Rubē Bonens iebrauca Rubē velodromā vadošajā trijniekā un gaidīja līdz pēdējam brīdim, lai sprintā pārspētu Džordžu Hinkapiju un spāni Huanu Antonio Fleču.

Tour de France Bonens uzvarēja otrajā un trešajā posmā, pārņemot vadību punktu klasifikācijā. Viņš izstājās pēc 11. posma kritienos gūto savainojumu dēļ. 25. septembrī Bonens kļuva par 21. pasaules čempionu no Beļģijas. Viņš uzvarēja Madridē notiekošajās sacensībās pēc tam, kad tika noķerts sešu braucēju atrāviens. Viņš pārspēja Alehandro Valverdi, kļūstot par pirmo beļģi kopš Musēva 1996. gadā, kurš kļuvis par pasaules čempionu. Sezonas beigās 2005. gada UCI ProTour rangā viņš bija otrais aiz Danilo Di Lukas

Gada beigās Bonens ieguva vairākus apbalvojumus: Kristallen Fiets (Kristāla velosipēdu), Vélo d'Or (Zelta velosipēdu), Trofee voor Sportverdienste (Balva par nopelniem sportā), kā arī kļuva par Beļģijas gada sportistu un Beļģijas gada sporta personību.

2006 labot šo sadaļu

 
Bonens reģistrējas posma startam 2006. gada Tour de France

2006. gadā Bonens uzvarēja Flandrijas tūrē un nākamajā nedēļā bija otrais Parīze—Rubē. Leifs Hoste, Peters Van Petegems un Vladimirs Gusevs Rubē ieņēma otro līdz ceturto vietu, bet tika diskvalificēti par slēgtas dzelzceļa pārbrauktuves šķērsošanu pirms vilciena. Tas ļāva Bonenam ieņemt otro vietu aiz Fabiana Kančellāras.

Bonens uzvarēja Tour of Belgium otrajā un trešajā posmā. Pirms Tour de France viņš sevi nosauca par spēcīgāko un gudrāko sprinteri, tomēr pirmajā nedēļā neuzvarēja nevienā posmā; viņu pārspēja Robijs Makjūens un Oskars Freire. Tomēr viņš pirmoreiz valkāja dzelteno krekliņu, zaudējot to Serhijam Hončaram pirmajā individuālajā braucienā. Bonens no tūres izstājās 15. posmā – 187 km no Gapas uz l'Alpe d'Huez – nespējot laikā sasniegt Col du Lautaret virsotni.

Bonens uzvarēja trijos Eneco Tour of Benelux posmos, bet nenosargāja savu titulu pasaules čempionātā, kas notika paugurainākā trasē kā gadu iepriekš Madridē. Uzvarēja Paolo Betīni, bet Bonens bija devītais.

2007 labot šo sadaļu

2007. gadā Bonens uzvarēja piecos Tour of Qatar posmos un bija otrais kopvērtējumā aiz komandas biedra Vilfrīda Kretskensa. Viņš uzvarēja Kīrne—Brisele—Kīrne un E3 Prijs Vlaanderen sacensībās, bet nevienā no klasiku pieminekļiem. Labākais rezultāts bija trešā vieta Milāna—Sanremo.

Bonens Alesandro Petaki un Robija Makjūena prombūtnē uzvarēja 2007. gada Tour de France sestajā un divpadsmitajā posmā. Viņš uzvarēja arī punktu klasifikācijā, kļūstot par pirmo beļģi kopš 1988. gada Edija Plankārta, kas to paveicis.

2008 labot šo sadaļu

 
Bonens 2008. gada Parīze—Rubē

Bonens iesāka 2008. gadu ar četrām uzvarām Tour of Qatar posmos un kopvērtējumā. Flandrijas tūrē viņš pielietoja aizsardzības taktiku, kamēr viņa komandas biedrs Steins Devolders devās atrāvienā un uzvarēja. Nedēļu vēlāk viņš sprintā pārspēja Fabianu Kančellāru un Alesandro Ballanu pēdējos 500 metros, gūstot uzvaru Parīze—Rubē. 10. jūnijā tika ziņots, ka Bonens veic sarunas par savu un citu komandas biedru vietu Francijas komandā Bouygues Télécom. Tās sporta direktors Žans Renē Bernaido apstiprināja šīs ziņas. Kā iesaistītie komandas biedri tika minēti Vilfrīds Kretskenss un Kevins Hilsmanss.[7]

Pārrunas beidzās, kad Bonenam tika uzrādītas pozitīvas kokaīna analīzes.[8] Kokaīns nebija darba spējas palielinoša viela un Bonens nesaņēma nekādas UCI vai WADA sankcijas. Viņš nākamajā dienā preses konferencē atvainojās Quick Step menedžerim Patrikam Lefeveram. Lefevers teica, ka Quick Step uzticēsies viņam, bet Bonens tika atstādināts no dalības Tour de Suisse un Tour de France.[9][10] 2009. gada februārī Beļģijas tiesa atzina viņu par vainīgu kokaīna lietošanā, bet nevērsa nekādas sankcijas, lemjot, ka viņš "ticis pietiekami sodīts".[11][12]

2009 labot šo sadaļu

 
Bonen svin uzvaru 2009. gada Parīze—Rubē, savu trešo panākumu sacensībās

Bonens 2009. gadu iesāka ar uzvaru kopvērtējumā, punktu klasifikācijā un vienā posmā Tour of Qatar. Viņš otro reizi uzvarēja arī Kīrne—Brisele—Kīrne. Flandrijas tūrē viņam bija jāpielieto aizsardzības taktika, kad viņa komandas biedrs Steins Devolders devās atrāvienā un uzvarēja otro reizi. Nākamajā nedēļā Bonens trešo reizi karjerā uzvarēja Parīze—Rubē.

27. aprīlī Bonens trešo reizi uzrādīja pozitīvas kokaīna analīzes (pirmā reize 2007. gada novembrī nebija publiskota). Viņa komanda Quick Step 9. maijā apturēja viņa dalību sacensībās.[13] Viņš atsāka startēt jūnijā, piedaloties Critérium du Dauphiné Libéré sacensībās. Jūnijā viņš uzvarēja Beļģijas čempionātā. Bonenam deva atļauju startēt Tour de France tikai vienu dienu pirms sacensību starta 3. jūlijā. Slimības dēļ viņš izstājās no sacensībām 18. jūlijā pirms 15. posma.

Sacensībās viņš atgriezās Eneco Tour, kur uzvarēja trešajā posmā, sprintā pārspējot Taileru Fararu. Pēc tam viņš startēja Vuelta a España, lai sagatavotos sezonas noslēgumam. Sacensību prologā viņš finišēja otrais aiz Kančellāras. Septītajā posmā, 30 kilometru individuālajā braucienā, viņš krita, Kančellāram zaudējot par minūti un 3 sekundēm un ieņemot otro vietu. Viņš izstājās 13. posmā iepriekš gūto traumu dēļ.

Sezonu Bonens noslēdza ar otro vietu Parīze—Tūra, kur sprintā viņu pārspēja tautietis un iepriekšējā gada uzvarētājs Filips Žilbērs.

2010 labot šo sadaļu

 
Bonens 2010. gada Flandrijas tūrē

Bonens sezonu iesāka ar trešo vietu Tour of Qatar kopvērtējumā, uzvarot divos posmos, pēc tam uzvarot arī Tour of Oman piektajā posmā. Viņš uzvarēja arī Tirreno-Adriatico otrajā posmā, bet vēlāk bija otrais aiz Oskara Freires Milāna—Sanremo. Bonens bija otrais aiz Kančellāras E3 Prijs Vlaanderen – Harelbeke,[14] to pašu atkārtojot arī Flandrijas tūrē. Nedēļu vēlāk viņš bija piektais Parīze—Rubē.

Kreisā ceļa tendinīta dēļ Bonens izlaida lielāko daļu atlikušas sezonas — ieskaitot Tour de France, Beļģijas un pasaules čempionātu. To bija izraisījuši kritieni Tour of California un Tour de Suisse. Sacensībās viņš atgriezās oktobrī Circuit Franco-Belge un Parīze—Tūra.

2011 labot šo sadaļu

Bonens sezonu iesāka ar uzvaru 2011. gada Tour of Qatar pirmajā posmā. Viņš uzvarēja Gente—Vevelgema, bija ceturtais Flandrijas tūrē, bet pēc kritiena izstājās Parīze—Rubē. Bonens krita arī Tour de France piektajā posmā. Savainojumi viņam lika izstāties septītā posma laikā. Bonens atkal iekļuva kritienā Vuelta a España, kas viņa lika izlaist pasaules čempionātu.

2012 labot šo sadaļu

 
Bonen ceturto reizi uzvarēja Parīze—Rubē, atkārtojot Rodžera De Vlāminka rekordu.

Bonens 2012. gada sezonu iesāka ar uzvaru Tour de San Luis septītajā posmā. Februārī viņš uzvarēja Tour of Qatar kopvērtējumā, uzvarot arī divos posmos un punktu klasifikācijā, kā arī finišēja otrais aiz Sepa Vanmarkes Omloop Het Nieuwsblad sacensībās.

Bonens uzvarēja Parīze—Nica otrajā posmā. Viņš uzvarēja E3 Harelbeke un divas dienas vēlāk Gente—Vevelgema sacensībās. Bonens bija favorīta lomā Flandrijas tūrē un viņam izdevās uzvarēt, sprinta finišā pārspējot Filipo Pocāto un Alesandro Ballanu. Tā bija viņa trešā uzvara un šajā rādītājā viņš panāca Ahīlu Beisi, Fjorenco Manji, Eriku Lemānu un Johanu Musēvu. Viņa ceturtā uzvara Parīze—Rubē šajā rādītājā viņam ļāva panākt Rodžeru De Vlāminku. Bonens kļuva par pirmo, kurš divkārt sezonas laikā uzvarējis gan Flandrijas tūrē, gan Parīze—Rubē. Viņš kļuva arī par pirmo, kurš vienas sezonas laikā uzvarējis E3 Harelbeke, Gente—Vevelgema, Flandrija stūrē un Parīze—Rubē.

Bonens sacensībās atgriezās Tour of California. Jūnijā viņš uzvarēja Beļģijas čempionātā.[15]

Bonens izlaida Tour de France, lai sagatavotos olimpisko spēļu grupas braucienam, tā vietā startējot īsākajā Polijas tūrē. Pirmajā posmā viņš iekļuva kritienā un piektajā posmā izstājās[16] ar lauztu ribu.[17] Līdz olimpiskajām spēlēm viņš spēja atgūties un finišēja 28. vietā.[18]

Bonens uzvarēja pirmajās World Ports Classic divu dienu sacensībās, uzvarot pirmā posma sprinta finišā. Otrajā posmā finišējot trešais, viņš uzvarēja sacensību kopvērtējumā un punktu klasifikācijā.[19] Vēl pēc nedēļas Bonens uzvarēja Parīze—Brisele.

2013 labot šo sadaļu

 
Bonens Beļģijas čempiona kreklā 2013. gada E3 Harelbeke sacensībās

Janvārī Bonens nedēļu pavadīja slimnīcā ar nopietnu iekaisumu, kas radās pēc elkoņa brūces.[20] Sacensībās viņš atgriezās februārī Tour of Oman sacensībās, bet kopvērtējumā finišēja tikai 83. vietā.[21] Martā viņš pēc kritieniem izstājās gan no Gente—Vevelgema, gan Flandrijas tūres.[22][23] Bonens nestartēja Parīze—Rubē pēc tam, ka bija atklājies ribas lūzums.[24] Pirmo sezonas uzvaru viņš guva Heiste Pijl, sacensībās, kam nebija UCI klasifikācijas,[25] vēlāk jūlijā uzvarēja Tour de Wallonie otrajā posmā.[26]

2014 labot šo sadaļu

 
Bonens 2014. gada Parīze—Rubē

Sezonu Bonens iesāka veiksmīgi, ieņemot otro vietu kopvērtējumā aiz komandas biedra Niki Terpstras un uzvaru punktu klasifikācijā pārsvarā līdzenajās Tour of Qatar sacensībās.[27] Nākamais panākums bija uzvara Kīrne—Brisele—Kīrne, kur viņš bija desmit braucēju atrāvienā, kurā bija 4 viņa komandas biedri un 3 Belkin Pro Cycling braucēji. Atrāviens netika noķerts un Bonens sprintā pārspēja Moreno Hoflandu.[28] Viņš ieņēma augstas vietas Parīze—Rubē un Flandrijas tūrē, ieņemot attiecīgi desmito un septīto vietu.

2015 labot šo sadaļu

2016 labot šo sadaļu

Pēc visai pieticīgiem rezultātiem vairumā bruģa klasiku[29] Bonens izcīnīja otro vietu Parīze—Rubē, kur viņu finiša spurtā pārspēja Metjū Heimens.[30] Lai arī viņš neguva uzvaru, Bonena agresīvo sniegumu sacensībās izcēla agrākie Parīze—Rubē uzvarētāji Bernār Ino un Žilbērs Diklo—Lasals.[31] Jūlijā viņš paziņoja, ka parakstījis īstermiņa līgumu ar Etixx-Quick Step un beigs karjeru tūlīt pēc 2017. gada Parīze—Rubē.[32] Vēlāk tajā pašā mēnesī viņš sprinta finišā uzvarēja London-Surrey Classic viendienas sacensībās,[33] kā arī Brussels Cycling Classic. Sezonu viņš noslēdza ar trešo vietu Pasaules čempionātā grupas braucienā Katarā, kur viņu pārspēja esošais pasaules čempions Peters Sagans un Marks Kevendišs.[34]

2017 labot šo sadaļu

Pēc sportista karjeras beigām labot šo sadaļu

2018. gada februārī tika ziņots, ka Bonens pievienojies Quick Step pastāvīgajiem konkurentiem, Lotto-Soudal, kļūstot par komandas akcionāru un ieņemot tehnoloģiskā konsultanta amatu, kā arī kļūstot par vēstnieku komandas Captains of Cycling atbalstītāju programmā, apvienojot spēkus ar savu bijušo aģentu Polu De Geiteru, kurš 2017. gada septembrī komandai pievienojās kā ģenerālmenedžeris.[35][36]

Rezultāti riteņbraukšanas klasikas "pieminekļos" labot šo sadaļu

Tabulā uzrādīti Toma Bonena rezultāti piecos riteņbraukšanas pieminekļos.

Gads Milāna—Sanremo Flandrijas tūre Parīze—Rubē Ljēža—Bastoņa—Ljēža Giro di Lombardia
2002 — 24 3 — —
2003 78 25 24 — —
2004 75 25 9 — —
2005 8 1 1 — —
2006 4 1 2 — —
2007 3 12 6 — —
2008 29 17 1 — —
2009 15 20 1 — —
2010 2 2 5 — —
2011 28 4 DNF — —
2012 22 1 1 — —
2013 DNF DNF — — —
2014 — 7 10 — —
2015 — — — — —
2016 55 12 2 — —
2017 65 37 13 — —

Atsauces labot šo sadaļu

  1. ↑ Boonen, Tom (presenter), Quick-Step cycling team (uploader). Tom Boonen (English). YouTube, 2011. gada 5. aprīlis. Event occurs at 00:05. Skatīts: 2011. gada 7. jūlijs. Hello my name is Tom Boonen…
  2. ↑ «Retiring Boonen enjoys final rollercoaster». VeloNews (Competitor Group). Agence France-Presse. 2017. gada 9. aprīlis. Skatīts: 2018. gada 3. janvāris.
  3. ↑ http://www.sportitalia.com/ShortNews.aspx?id=4366 Arhivēts 2014. gada 13. decembrī, Wayback Machine vietnē. In Italian
  4. ↑ Jeff Jones, John Stevenson. «News for April 16, 2002 – Boonen "the next Museeuw"». cyclingnews.com, 2002. gada 16. aprīlis. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2006-09-19. Skatīts: 2010-11-13.
  5. ↑ «News for January 26, 2003 – Boomin' Boonen comes to Adelaide». cyclingnews.com. 2003. gada 26. janvāris. Skatīts: 2010-11-13.
  6. ↑ «Parijs-Roubaix: Boonen, amper 24 jaar, nu al ontzagwekkend» (Dutch). volkskrant.nl. 2005. gada 11. aprīlis. Skatīts: 2010-11-13.
  7. ↑ «Boonen is negotiating with French team Bouygues» (dutch). sporza.be. 2008. gada 10. jūnijs.[novecojusi saite]
  8. ↑ «Tom Boonen tests positive for cocaine». France 24 (angļu). 2008-06-10. Skatīts: 2022-01-04.
  9. ↑ «Boonen participation in Tour de France to be decided: Ouick Step». afp.google.com. 2008. gada 11. jūnijs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 4. augusts.
  10. ↑ «Former world champion Tom Boonen barred from Tour de France». afp.google.com. 2008. gada 11. jūnijs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 20. jūnijs.
  11. ↑ «Boonen could face trial in Belgium». ESPN. 2009. gada 6. janvāris. Skatīts: 2010. gada 13. novembris.
  12. ↑ «Belgian Court Scraps Case Against Cyclist Boonen». Sports Illustrated/CNN. 2009. gada 3. februāris. [novecojusi saite]
  13. ↑ «Boonen suspended after drugs test». BBC. 2009. gada 9. maijs.
  14. ↑ Brecht Decaluwé. «Cancellara claims E3 Prijs Vlaanderen – Harelbeke». Cycling News (Future Publishing Limited), 2010. gada 27. marts. Skatīts: 2012. gada 13. augusts.
  15. ↑ Brecht Decaluwé. «Boonen returns to tricolor jersey». Cycling News (Future Publishing Limited), 2012. gada 24. jūnijs. Skatīts: 2012. gada 1. septembris.
  16. ↑ Ben Atkins. «Tom Boonen abandons Tour of Poland with aftereffects of stage one crash». Velo Nation (Velo Nation LLC), 2012. gada 14. jūlijs. Skatīts: 2012. gada 1. septembris.
  17. ↑ «Tom Boonen Recovers From Broken Rib». CTV Olympics (2012 7048467 Canada Inc.). 2012. gada 19. jūlijs. Skatīts: 2012. gada 1. septembris.
  18. ↑ «Men's Road Race». London 2012 Olympic and Paralympic Games (BT PLC). 2012. gada 28. jūlijs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 5. decembrī. Skatīts: 2012. gada 1. septembris.
  19. ↑ «Boonen wins premiere edition of World Ports Classic». Cycling News (Future Publishing Limited). 2012. gada 1. septembris. Skatīts: 2012. gada 3. septembris.
  20. ↑ «Cycling – Boonen 'nearly had arm amputated'». Yahoo! Sports UK & Ireland. 2013-02-12. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 14. februāris. Skatīts: 2013-03-31.
  21. ↑ «Cycling – Fixtures – Tour of Oman – General Classification». Yahoo! Sports UK & Ireland. 2013-02-16. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013-04-09. Skatīts: 2013-03-31.
  22. ↑ «Cycling – Boonen quits Gent-Wevelgem after crash». Yahoo! Sports UK & Ireland. 2013-03-24. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 17. aprīlis. Skatīts: 2013-03-31.
  23. ↑ «Cycling – Cancellara claims Tour of Flanders crown». Yahoo! Sports UK & Ireland. 2013-03-31. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 4. aprīlis. Skatīts: 2013-03-31.
  24. ↑ «Boonen diagnosed with rib fracture from Tour of Flanders crash». Cyclingnews (Future Publishing Limited). 2013. gada 4. aprīlis. Skatīts: 2013. gada 4. aprīlis.
  25. ↑ «Boonen back to winning ways at Heistse Pijl». Cyclingnews.com (Future plc). 2013. gada 1. jūnijs. Skatīts: 2013. gada 16. oktobris.
  26. ↑ Ben Atkins. «Tom Boonen takes a UCI-ranked victory at last in 2013 in Tour de Wallonie sprint». VeloNation (VeloNation LLC), 2013. gada 21. jūlijs. Skatīts: 2013. gada 16. oktobris.
  27. ↑ «Jersey wearers». Amaury Sport Organisation (ASO). 2014. gada 14. februāris. Skatīts: 2014. gada 10. septembris.
  28. ↑ «Tom Boonen wins Kuurne–Brussels–Kuurne». VeloNews (Competitor Group, Inc.). 2014. gada 2. marts. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 3. martā. Skatīts: 2014. gada 10. septembris.
  29. ↑ Gregor Brown. «Boonen 'not the same'». VeloNews, 2016. gada 26. marts. Skatīts: 2016. gada 14. aprīlis.
  30. ↑ Brecht Decaluwé, Sadhbh O'Shea. «Hayman wins Paris-Roubaix». cyclingnews.com, 2016. gada 11. aprīlis. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 15. aprīlis. Skatīts: 2016. gada 14. aprīlis.
  31. ↑ «Hinault, Moser and Duclos-Lassalle praise 'magnificent' Paris-Roubai». cyclingnews.com. 2016. gada 11. aprīlis. Skatīts: 2016. gada 14. aprīlis.
  32. ↑ Stuart Clarke. «Tom Boonen signs new Etixx-Quick Step contract; will retire after 2017 Paris-Roubaix». Cycling Weekly, 2016. gada 23. jūlijs. Skatīts: 2017. gada 10. aprīlis.
  33. ↑ «Boonen wins RideLondon Classic». cyclingnews.com. 2016. gada 31. jūlijs. Skatīts: 2016. gada 1. augusts.
  34. ↑ «Worlds: Sagan doubles up in Doha». VeloNews.com. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 6. novembrī. Skatīts: 2016. gada 16. oktobris.
  35. ↑ «Tom Boonen signs on as advisor with Lotto Soudal». cyclingnews.com. 2018. gada 23. februāris. Skatīts: 2018. gada 2. marts.
  36. ↑ Henry Robertshaw. «Lotto-Soudal recruit Tom Boonen as advisor for 2018 season». Cycling Weekly, 2018. gada 22. februāris. Skatīts: 2018. gada 2. marts.

Ārējās saites labot šo sadaļu

Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Toms_Bonens&oldid=3916897"