Vikipēdija

Teherāna

Irānas galvaspilsēta

Teherāna (persiešu: تهران, Tehrān) ir Irānas galvaspilsēta, kā arī šīs valsts lielākā pilsēta. Arī visā Āzijā šī ir viena no lielākajām pilsētām. Teherāna ir arī Teherānas ostāna administratīvais centrs un Irānas galvenais politiskais, ekonomiskais, transporta un kultūras centrs. Pilsēta rada vairāk kā pusi no nacionālā iekšzemes kopprodukta.

Teherāna
pilsēta
تهران
Teherāna
Teherāna (Irāna)
Teherāna
Teherāna
Teherāna (Āzija)
Teherāna
Teherāna
Koordinātas: 35°41′46″N 51°25′23″E / 35.69611°N 51.42306°E / 35.69611; 51.42306Koordinātas: 35°41′46″N 51°25′23″E / 35.69611°N 51.42306°E / 35.69611; 51.42306
Valsts Karogs: Irāna Irāna
Ostāns Teherānas ostāns
Platība
 • pilsēta 615 km2
 • aglomerācija 2 235 km2
Augstums 900–1 830 m
Iedzīvotāji (2021)
 • pilsēta 8 693 706
 • blīvums 14 136,1/km²
 • aglomerācija 16 000 378
Laika josla IRST (UTC+3:30)
 • Vasaras laiks (DST) IRDT (UTC+4:30)
Mājaslapa en.tehran.ir
Teherāna Vikikrātuvē

Teherāna atrodas valsts ziemeļos Elbursa kalnu dienvidu priekškalnēs, 90 km uz dienvidiem no Kaspijas jūras. Teherānas ziemeļu rajoni (Šemirāna) atrodas 2000 metrus virs jūras līmeņa, bet dienvidu rajoni (Raja, Sultanabada) — pie akmeņainā Kavira tuksneša.

Teherānā ar piepilsētām (saukta par Lielo Teherānu) dzīvo vairāk nekā 13 miljoni iedzīvotāji. Teherānai ir raksturīga liela nacionalitāšu un konfesiju daudzveidība, bet galvenokārt tajā dzīvoja persieši, azerbaidžāņi un mazandarani. Savukārt galvenā reliģija ir islāms. Lielākās mazākumtautības, kurām ir atšķirīgas reliģiskās pārliecības, ir armēņi, asīrieši, ebreji un kurdi.

Pilsētas nosaukuma izcelsme labot šo sadaļu

Ir vairākas teorijas par to, kā ir cēlies pilsētas nosaukums "Teherāna". Saskaņā ar pilsētas oficiālo mājaslapu, nosaukums ir cēlies no diviem vārdiem: "teh" (persiešu: ته), kas nozīmē "piekāje", un "rān" (ران) — "nogāze". Tātad vārdu "tehrān" var atšifrēt kā "nogāzes piekāje". Respektīvi, Teherāna ir pilsēta kalnu nogāzes piekājē, kas atbilst patiesībai, jo tā atrodas Točala kalna piekājē.[1]

Cita teorija apgalvo, ka nosaukums "Teherāna" ir cēlies no senās Parfijas pilsētas Tirānas nosaukuma, kura atradās netālu no pašreizējās galvaspilsētas. Savukārt trešā teorija apgalvo, ka "Teherāna" nozīmē "silta vieta", kas ir pretstats Teherānas ziemeļus rajonam Šemirāna — "auksta vieta".[2]

Vēsture labot šo sadaļu

Senā Teherāna labot šo sadaļu

 
Holestānas pils pagalms.

Izrakumi liecina, ka vietā, kur pašlaik atrodas Teherāna, ir atradusies apmetne jau 6000 gadus pirms mūsu ēras. Cilvēki šeit, Elbrusa kalna piekājē, patvērās no tveicīgā tuksneša, kas atradās dienvidos. Sākotnēji Teherāna bija ciemats, kurš atradās pie daudz nozīmīgākas tā laika pilsētas — Rajas (sengrieķu — Rhagae). Raja bija senās Mīdijas centrs, bet mūsdienās tā ir vairs tikai Teherānas priekšpilsēta. Tajā laikā galvenā ekonomiskā nozare bija lauksaimniecība, konkrētāk, dārzeņu un augļu audzēšana.[3]

1228. gadā Raju nopostīja mongoļi. Iedzīvotāji, kuri izdzīvoja pēc Čingishana karaspēka uzbrukuma, pārcēlās dzīvot uz Teherānu, kura tikpat kā nemaz netika skarta. Līdz ar to Raja zaudēja savu nozīmīgumu, bet Teherāna piedzīvoja uzplaukumu. Mohammads Zakarija Gazvini[4] savos darbos minēja, ka jau 1275. gadā Teherāna bija "svarīga tirdzniecības pilsēta". Tajā laikā Teherāna tika iedalīta 12 rajonus (mahalēs), kurus pārvaldīja militārpersonas. 13. gadsimtā pilsētas ēkas pamatā bija celtas no māla vai arī iebūvētas klintīs.[3] Līdzīgas apmetnes atradās arī Irākas ziemeļu teritorijā. 1340. gadā Teherāna tiek pārsaukta par Hamdoloju Mostafi un kļūst par vienu no četriem Varaminas rajoniem. Varamina tajā brīdī bija lielāka pilsēta Mongolijas provincē Ilhanatā. Savukārt atjaunotā Rajas pilsēta ir jau nonākusi Teherānas pakļautībā.[5]

1404. jūlijā spāņu ceļotājs Rujs Gonsaless de Klaviho,[4] kurš devās uz Samarkandu, visticamāk kļuva par pirmo eiropieti, kurš apmeklēja Teherānu. Viņš Teherānu raksturoja kā lielu pilsētu, kuras ziemeļos atrodas Timuridu rezidence, bet Raju raksturoja kā parastu apmetni. Teherānas pilsētas plāns 15. gadsimta sākumā tika atjaunots pateicoties noteiktam tempļu izkārtojumam, piemēram, Imamzade Sejeds Ismails[4] (vecākais arhitektūras piemineklis Teherānā) tolaik atradās pie pilsētas dienvidu robežas. Savukārt pie pilsētas ziemeļrietumu robežas atradās Holestānas pils. Tikai 16. gadsimtā pilsēta sāka izplesties vairāk uz ziemeļiem vēsāka gaisa un ūdens avotu meklējumos. Līdz ar to parādījās vairāki pilsētas kvartāli Točala kalna nogāzē.

1553.-1554. gados šahs Tahmasps I, otrais Sefevidu dinastijas valdnieks, uzbūvēja Teherānas tirgu, kā arī pilsētas sienu ar 113 (Korāna sūru skaits) nocietinājuma torņiem.[3] Sefevidi Teherānu izvēlējās par vienu no saviem galvenajiem bastioniem, tā kā Teherāna ap to laiku kalpoja par tradicionālo patvēruma vietu šiītu bēgļiem (Sefevidi bija Irānas pirmā šiītu valdnieku dinastija). Mazliet agrāk Tahmasps bija spiests pārcelt galvaspilsētu no Tebrīzas uz Kazvīnu (150 km uz rietumiem no Teherānas), jo turki bija pienākuši bīstami tuvu Tebrīzai. Kad parādījās draudi arī Kazvīnai, Tahmasps apsvēra domu šoreiz pārcelt galvaspilsētu uz Teherānu. Arī ceļotāji no Eiropas esot norādījuši, ka Teherānas pilsētas aizsargmūra lielums esot neproporcionāli liels parastai provinces pilsētiņai. Tā kopējais garums bija 8 km, kurš ierobežoja 4,5 km² lielu teritoriju, lai gan pilsētā nedzīvoja vairāk par 20 tūkstošiem iedzīvotājiem.

Patstāvīgu rezidenci "Chahar baq" (četri dārzi) Teherānā uzbūvēja Abbass II. Pēc Suleimana I pavēles Teherānā tika uzbūvēta pils, kur 1721. gadā pirms afgāņu iebrukuma Irānā pēdējais Sefevidu dinastijas šahs pieņēma vizītē osmaņu sultānu Ahmetu III.

18. gadsimta sākumā Teherānā sākās celtniecības bums. Zendu dinastijas valdnieki, kuri valdīja pēc Sefevidiem, uzsāka masveida apbūvi pils tuvumā. Karims Hans,[4] viens no valdniekiem, pavēlēja Teherānā uzbūvēt jaunu pili, harēmu un valsts iestādēm paredzētu rezidenci. Iespējams, viņš vēlējās valsts galvaspilsētu pārcelt tieši uz Teherānu, lai gan galvaspilsētas funkcijas tika nodotas Šīrāzai (izsenai Persijas galvaspilsētai). Pēc Karima Hana nāves cīņu par valdīšanu Teherānā uzsāk Zends Hafurs Hans[4] un Mohammeds Hans Kadžars.[4] 1786. gada 12. maijā Mohammeds Hans kļuva par valdnieku un pārcēla galvaspilsētu uz Teherānu. Šis lēmums tika pieņemts, jo Teherāna pēc viņa domām atradās stratēģiski svarīgā vietā, tas ir, tirdzniecības ceļu krustcelēs, kā arī pietiekami tuvu valsts ziemeļu provincēm, kuras regulāri apdraudēja Krievijas Impērija.

Teherāna galvaspilsētas statusā labot šo sadaļu

Mohammeda Kadžara brāļadēls Fets Ali-šahs[4] deva nozīmīgu ieguldījumu Teherānas celtniecībā. Konkrētāk, viņa valdīšanas laikā Teherānā uzcēla Mramornija pili un Šahu mošeju.[6] Ap 1830. gadu Teherānā dzīvoja aptuveni 150 000 iedzīvotāji. Mohammeda Kadžara valdīšanas laikā Tehrāna paplašinājās ārpus pilsētas sienas mūriem. Pilsētas ziemeļos tika uzbūvētas greznas pilis.

1870. gadā Nasredina-šaha Kadžara[4] valdīšanas laikā tika uzsākta vērienīgākā pilsētas atjaunošana Teherānas vēsturē. Viņš pavēlēja uzspridzināt vecās nocietinājuma būves un lika uzcelt to vietā jaunus pilsētas kvartālus. Tika nojaukts arī vecais pilsētas aizsargmūris un tā vietā uzcelts jauns aizsargmūris, neregulāra astoņstūra formā, kura kopējais garums bija 19 kilometri. Mūsdienās gar šo mūri iet pilsētas galvenās maģistrāles. Naredina-šaha valdīšanas laikā tika veiktā arī daudzu ēku rekonstrukcijas, kā arī izbūvēta centralizēta ūdens apgādes sistēma. Viņa valdīšanas beigās (1897. gadā) Teherānā jau dzīvoja 250 000 iedzīvotāji, no kuriem lielākā daļa mita aiz pilsētas mūriem.

1925. gadā par Irānas valsts vadītāju kļuva Rezā šahs Pehlevī.[4] 1930. gados pilsētā atkal notika grandiozi atjaunošanas darbi. Pēc Rezas Pehlevi pavēles "Nasredina sienas" tika nojauktas un vietā uzcelti plaši prospekti. Tika pieaicināti daudzi aizrobežu arhitekti, kuru uzdevums bija izveidot Teherānā jaunas ēkas valsts un komercdarbības vajadzībām. Pēc atjaunināšanas darbiem pilsētas platība pieauga līdz 46 km².

 
Teherānas konference, 1943. gads

Otrais pasaules kara laikā Teherānā bija izvietots PSRS, ASV un Lielbritānijas karapēks. 1943. gadā no 28. novembra līdz 1. decembrim pilsētā notika antihitleriskās koalīcijas starptautiskā Teherānas konference, kurā piedalījās triju lielvalstu vadītāji Josifs Staļins (PSRS), Franklins Rūzvelts (ASV) un Vinstons Čērčils (Lielbritānija). Ir pretrunīgs stāsts par to, ka Teherānā šajā laikā ir iesūtīti vācu spiegi, kuru uzdevums esot bijis nogalināt Rūzveltu.

Pēc kara Teherānas iedzīvotāju skaits sasniedza vienu miljonu. Mohammads Rezā Pehlevī, pēdējais Irānas šahs, pavēlēja nojaukt daudzas vēsturiskās celtnes, vietā izbūvējot moderno apbūvi. Viņš uzskatīja, ka tām nav vieta modernajā Teherānā. Mūsdienās unikālo nocietinājumu un piļu vietā atrodas debesskrāpji un plašas autostrādes. Tipveida dzīvojamo ēku celtniecība 1960. gadu sākumā bija tik intensīva, ka Teherāna zaudēja savu senatnīgumu. Pats šahs ar ģimeni pārcēlās dzīvot uz pilsētas ziemeļu daļu, Niavaranu.[4]

1969. gadā Teherānai tika pievienota Šemirānas priekšpilsēta. Līdz ar to Teherānas paplašināšanās uz ziemeļiem izbeidzās. Pēc jaunās pilsētapbūves doktrīnas bija paredzēts pilsētu turpmāk paplašināt tikai austrumu un rietumu virzienā. Bija paredzēts Teherānu apvienot ar rietumos esošo kaimiņpilsētu Keredžu. Pilsētas rietumu un dienvidu daļā tika būvēti milzīgi rūpniecības rajoni. 1973. gada naftas krīzes rezultātā straujš naftas cenas pieaugums deva Teherānai jaunu grūdienu turpmākai attīstībai. Pehlevi centās ieņēmumus no naftas eksporta izmantot jauna Teherānas rajona celtniecībai, kurš kļūtu par šaha varas simbolu. Projekts, kura nosaukums bija "Šahestāna", bija gatavs 1976. gadā, tomēr naudas plūsmas apsīka un šis pilsētas rajons tā arī netika uzbūvēts.

 
Plakāts pie bijušās ASV vēstniecības. Gaišzilais teksts plakāta apakšā vēstī: "Marg bar Amriko" (Nāve Amerikai).

1978. gada 8. septembrī Teherānā, tāpat kā visā Irānā, sākās šahu režīma pretinieku demonstrācijas, kuras ātri vien pieauga masveida protestos. Pirmās demonstrācijas tika apturētas ar policijas palīdzību, bet drīz vien visa Teherānas ekonomiskā attīstība apstājās vispārīga streika dēļ. 1979. gada 16. janvārī šahs, nespēdams pretoties demonstrantiem, devās uz Ēģipti, uz visiem laikiem pametot Irānu, bet 1. februārī miljons Teherānas iedzīvotāji sagaidīja islāma revolūcijas galveno ideologu un līderi Rūhollāhu Mūsavī Homeinī, kurš bija izraidīts no valsts 15 gadus iepriekš. Pilsētā izraisījās sadursmes starp Homeinī piekritējiem un tās pretiniekiem. 9. februārī no nelielas sadursmes Mehrabadas lidostā izcēlās grandiozas ielu sadursmes un divu diennakšu laikā Homeinī piekritēji pakļāva savā kontrolē visas valdības iestādes, spēku resorus un policijas iecirkņus. 11. februāris Irānā kļuva par islāma revolūcijas dienu. 1979. gada 4. novembrī kareivīgi noskaņoti studenti sagrāba ASV vēstniecību un tās darbiniekus turēja gūstā 444 dienas. Viņi pieprasīja atgriezt šahu atpakaļ Iranā, lai viņš stātos tiesas priekšā.

No 1985. gada maija, Irānas-Irākas kara laikā, Teherānu regulāri bombardēja Irākas lidmašīnas un tā tika apšaudīta ar R-11 (SCUD) raķetēm. Bojā gāja vairāki tūkstoši civiliedzīvotāji un bija ievērojami postījumi. Tuvojoties kara beigām, 1988. gada pavasarī Teherānas pilsētas apšaude sasniedz kulmināciju: Irāka 6 nedēļu laikā uz Teherānu palaida 190 raķetes. Protams, bija arī atbildes apšaude uz Irākas galvaspilsētu Bagdādi, bet tā nebija tik intensīva. Kara laikā Teherānā masveidā ieradās bēgļi no valsts rietumu provincēm, savukārt 30% Teherānas iedzīvotāju devās uz Irānas ziemeļiem.[7] Arī no Afganistānas, kur norisinājās cits karš, ieradās lielas daudzums bēgļi.

1986. gadā tika izveidota jauna administratīvā vienība — Lielā Teherāna, kurā ietilpa Teherānas pilsēta un tās priekšpilsētas. Tās kopējā platība sasniedza 1500 km². Tā tika sadalīta 22 administratīvajos apgabalos. 1990. gados Teherānas teritoriālā paplašināšanas praktiski beidzās. 2001. gadā pilsētā atklāja metro. 2007. gadā tika pabeigta Milada torņa[4] celtniecība, kura tajā brīdī bija ceturtā augstākā celtne pasaulē un visaugstākā Irānā. 2007. gada 27. jūnijā Teherānā dažos rajonos privātpersonām tika ieviesta kvotu sistēma benzīnam. Tas starp autovadītājiem izraisīja nemierus; tika nodedzināti 12 benzīntanki.

Iedzīvotāji labot šo sadaļu

 
Tā sauktais guļamrajons Elahijā,[4] Teherānas ziemeļos.

Kad Teherāna 18. gadsimta beigās kļuva par Irānas galvaspilsētu, tajā dzīvo gandrīz 100 000 iedzīvotāji. 20. gadsimtā Teherānas iedzīvotāji gandrīz nemainīgi strauji pieauga. 1956. gadā valdība pieņēma ierobežojumus turpmākajai celtniecībai, tādā veidā cerot samazināt iedzīvotāju pārāk straujo pieaugumu. Tas viņiem izdevās, jo, piemēram, 1976. gadā iedzīvotāju pieaugums bija 4 %, bet 2000. gadā vairs tikai 1,1%.

Mūsdienās Teherānā dzīvo aptuveni 7,5 miljoni iedzīvotāju, kopā ar piepilsētām šis skaits sasniedz 13 miljonus, bet ar kaimiņpilsētām — vairāk nekā 15 miljoni. Tik straujš cilvēku skaita pieaugums ir izskaidrojams ar to, ka 60% no visiem ir iebraucēji no citām vietām.[8] Darba dienās iedzīvotāju skaits Teherānā pieaug par 1,5-2 miljoniem cilvēku, kuri šeit ierodas strādāt galvenokārt no kaimiņpilsētas Keredžas.[9]

Teherānas demogrāfiskā vēsture
1891 1922 1932 1956 1966 1980 1986 1991
Iedzīvotāji 160,000 210,000 249,504 1,512,082 2,719,730 5,361,335 6,042,584 6,475,527
Blīvums (cilv./km²) 6,540 8,590 10,200 15,120 9,610 9,600 8,430 8,990
Gada pieaugums, % 3 4 4,6 5,9 5,8 4,1
Ieceļotāju skaits 3,800 1,700 24,900 25,900 47,500 35,000
Informācijas avots: Atlas de Téhéran et Mansour Ohadi

Valodas labot šo sadaļu

Teherāna ir lielākā pilsēta pasaulē, kurā runā persiešu valodā. Bet pilsētas etniskais sastāvs ir tik raibs, ka atšķirīgu valodu un dialektu sajaukšanās procesā ir radies persiešu valodas tā sauktais Teherānas dialekts, kurā runā lielākā daļa Irānas iedzīvotāji. Konkrētāk, Teherānas dialekta daži likumi ir jau vispārpieņemti visā Irānā, piemēram, garā /ā/ aizstāšana ar /u/.[6] Protams Irānā runā arī citos dialektos. Otra izplatītākā valoda Teherānā ir azerbaidžāņu valoda.

Interesanti, ka līdz 19. gadsimtam lielākā daļa Teherānas iedzīvotāju bija mazandarani, kuri runā mazandaranu valodā. Arī mūsdienās viņi šeit dzīvo un runā savā valodā, bet tikai pilsētas ziemeļu daļā.[8] Vēl ir arī arābu, armēņu, kurdu, asīriešu, turkmēņu, beludžu un citu tautu kopienas, kuras katra runā savā valodā.[10]

Reliģija labot šo sadaļu

 
Svētā Sarkisa katedrāle.[4]

Teherānā lielākais vairākums (96% no visiem iedzīvotājiem) pēc reliģiskās piederības ir musulmaņu šiīti. Bahāisma ticības piekritēji ir 2,8%, aptuveni 200 tūkstoši iedzīvotāju. Arī kristieši dzīvo Teherānā; pie tiem pieder gan armēņu apustuļu baznīcas, gan krievu pareizticīgo baznīcas, gan asīriešu baznīcas sekotāji.[6][11] Pēc 1979. gada islāma revolūcijas kristiešu skaits pilsētā strauji saruka. Piemēram, mūsdienās armēņu apustuļu baznīcas kopienai pieder tikai 60 000 cilvēki. Teherānā atrodas 42 armēņu baznīcas, kā arī daudzi armēņu kultūras centri, skolas, bibliotēkas un sporta kompleksi.

Aptuveni 10 000 cilvēki pieder pie asīriešu baznīcas. Pilsētā atrodas arī ap 5000 haldejiešu[12] katoļu kopiena, kura ievēro Austrumusīrijas ceremonijas. Teherānā vēl atrodas gruzīnu un krievu pareizticīgo kopiena, kā arī citas evaņģēliskās kopienas.[11]

Ebreju kopienā, ticība — jūdaisms, ir no 16 līdz 18 tūkstošiem cilvēku. Teherānā atrodas 18 sinagogas. Pie šīs kopienas pieder arī vairākas skolas un bibliotēkas.[11] Pie zoroastriešu kopienas ir 10 000 cilvēku. Pārējās kopienas, kurās ir neliels skaits sekotāji, ir sunnīti, budisma sekotāji, hinduisti, sikhi, jazīdi un sūfisti.[6]

Bēgļi labot šo sadaļu

ASV militāro operāciju laikā Afganistānā un Irākā liels skaits bēgļu dodas tieši uz Teherānu. Starp bēgļiem ir gan arābi, gan tadžiki, gan puštuni un citu tautu cilvēki. Šie cilvēki Teherānā tiek izmantoti kā lētais darba spēks.

Sociālās problēmas labot šo sadaļu

Nabadzība labot šo sadaļu

1996. gadā lasīt un rakstīt pratēju skaits bija 84,7% no visiem Teherānas iedzīvotājiem. Vidējais dzīves ilgums pilsētā ir 70,5 gadi.[13] Savukārt 1995. gadā aptuveni 27% Teherānas iedzīvotāji dzīvoja nabadzībā, lai gan viņu dzīves līmenis bija nesalīdzināmi labāks nekā dažos citos nabadzīgajos valsts reģionos.[14] Nabadzīgie teherānieši galvenokārt dzīvo pilsētas dienvidu rajonos. Tautā viņus dēvē par "uz akmeņiem dzīvojošie" (persiešu: كوخنشينان — kūhneshinyun). Īpaši daudz nabadzīgo kvartāli atrodas Eslamšahras[4] un Čaharas-Dangešas[4] priekšpilsētās, kurās attiecīgi dzīvo 350 un 250 tūkstoši iedzīvotāju.[15] Šajos kvartālos kā likums dzīvo imigranti un bēgļi.

1978. gada beigās tieši Teherānas dienvidu rajonos izcēlās pret valdību vērsta sacelšanās, kuru nebija iespējams uzreiz apspiest. Izmantojot pagaidu apjukumu revolūcijas laikā, nabadzīgie ļaudis nelikumīgi, galvenokārt pa naktīm, būvēja pilsētas teritorijā savus mitekļus, kur dzīvot. Ap 1980. gadu šādos nelikumīgi celtos mitekļos uz dzīvi apmetās vairāk nekā 100 000 iedzīvotāji, bet 1986. gadā — 450 000. Tas bija izskaidrojams ar nepieredzētu lielu bēgļu pieplūdumu no Kurdistānas un Afganistānas.

1990. gada sākumā Teherānas dome nolēma nojaukt nelikumīgi uzceltos mitekļus. 1991. gada augustā Bagerabadas[4] kvartālā, kur centās nojaukt šos mitekļus, izcēlās nemieri, kurus bija iespējams apslāpēt tikai pēc policijas iejaukšanās. 1992. gada martā Irānas-Irākas kara veterāni pauda sašutumu Teherānas valdībai par nabadzīgo cilvēku stāvokli, kas uzreiz izsauca jaunus nemierus. Nemieru laikā gāja bojā 6 cilvēki, 300 tika apcietināti, bet 5 cilvēkiem vēlāk tika piespriests nāves sods. Pēdējie lielie nemieri notika 1995. gadā Eslamšahrā.[4]

Narkotikas labot šo sadaļu

Irānā gadsimtiem ilgi ir ražots un lietots opijs. 1949. gadā 11% Irānas iedzīvotāji lietoja narkotikas. 1,3 miljoni Teherānas iedzīvotāji lieto narkotikas arī mūsdienās.[16] Caur Teherānu iet viens no nozīmīgākajiem narkotiku tirdzniecības ceļiem, kurš sākas Afganistānā un Pakistānā un ved uz Rietumiem caur Turciju un Balkānu pussalu. Aptuveni 25% no visa opija, kas tiek patērēts visā pasaulē, tiek saražots tieši Irānā.[17]

2002. gadā tiesībsargājošās iestādes katru dienu aizturēja no 150 līdz 200 narkodīleriem un narkomāniem.[18] Plašā narkotiku izplatīšana kļuva par cēloni paaugstinātai mirstībai un noziedzībai. Cīņai pret narkomāniju Teherānā ir atvērti vairāki rehabilitācijas centri un tiek veikta plaša aģitācija.

Ģeogrāfija labot šo sadaļu

 
Kalni Teherānas ziemeļos.

Teherāna atrodas Irānas ziemeļos, tāda paša nosaukuma ostānā, tas ir, Teherānas ostānā, Elbrusa kalnu grēdas Točala kalna nogāzē. Šie kalni atdala Teherānu no Kaspijas jūras. Pilsēta ziemeļu dienvidu virzienā ir 26 km plata, bet rietumu austrumu virzienā 40 km gara. Pilsētas platība ir aptuveni 1550 km². Pilsētas robežās augstuma starpība ir aptuveni 700 metri; Teherānas dienvidu rajoni atrodas ap 1100 metriem virs jūras līmeņa, bet ziemeļu rajoni sasniedz 1800 metru augstumu.

Teherānu iedala vecpilsētā, kura atjaunota no 1870. līdz 1872. gadam, un jaunās pilsētas, kura sākta būvēta 20. gadsimta 40. gados. Pilsētas apbūves laikā 19. un 20. gadsimtā tika izveidoti kvartāli, kurus ierobežoja ielas, kuras savstarpēji veidoja taisnus leņķus. Šajos kvartālos tika izveidoti laukumi, skvēri, strūklakas, kā arī izbūvēti hoteļi, bankas un administratīvās ēkās rietumu pasaules stilā. Protams, tika būvētas arī savrupmājas un 10-12 stāvu augstas dzīvojamās ēkas. Mūsdienās Teherāna turpina izplesties ziemeļu, ziemeļrietumu un ziemeļaustrumu virzienos.

Pilsētas ziemeļu rajonos ir mazāks piesārņojums nekā citos rajonos. Šeit dzīvo arī Teherānas turīgākie cilvēki. Savukārt pilsētas centrālajos rajonos atrodas ofisi, bankas un citas iestādes. Dienvidu un rietumu rajonos, tuvāk tuksnesim, atrodas rūpniecības rajoni. Lielākās Teherānas piepilsētas ir Keredža un Raja.

Klimats labot šo sadaļu

Teherānas klimatu spēcīgi ietekmē Elbrusa kalnu grēdas tiešais tuvums, kā arī Dašte-Kavira tuksnesis. Tamdēļ ziemeļu rajonos, tuvāk kalniem, klimats ir vēsāks un mitrāks nekā dienvidu rajonos, kur tas ir karstāks un sausāks tuksneša tuvuma dēļ. Karstākais mēnesis ir jūlijs, savukārt aukstākais — janvāris. Teherānas īpatnējā ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ gaisa temperatūras starpība gada laikā var būt pat 65 grādi. Sniegs parasti var snigt laika posmā no novembra līdz martam, lai gan pastāvīgi tas ir tikai janvārī un februārī.

Gadā vidēji nolīst 240 mm nokrišņi. No tiem ielākā daļa nokrīt ziemā, vasarā lietus ir reta parādība.

  Teherānas klimats  
Mēnesis Jan Feb Mar Apr Mai Jun Jul Aug Sep Okt Nov Dec Gadā
Maksimālā temperatūra, °C 18 23 30 33 37 42 43 43 39 34 29 20 43
Vidējais maksimums, °C 7 10 15 22 28 34 37 36 32 24 17 10 28
Vidējā temperatūra, °C −2 0 11 15 20 25 29 27 23 18 11 4 13
Vidējais minimums, °C −3 −1 4 10 14 19 22 21 18 12 6 1 4
Minimālā temperatūra, °C −21 −16 −9 −2 3 8 14 11 8 3 −7 −12 −21
Nokrišņu daudzums (mm) 37,2 34,0 37,4 27,8 15,2 2,9 2,5 1,4 0,9 13,7 20,6 36,3 229,9
Lietainu dienu skaits 6,4 5,1 6,3 5,4 3,8 0,9 0,5 0,4 0,3 2,6 3,4 6,0 41,1
Informācijas avots: Meteofrance.com Arhivēts 2008. gada 20. augustā, Wayback Machine vietnē.

Ekoloģiskais stāvoklis labot šo sadaļu

 
Satiksme Teherānas ielās.

Teherānā, īpaši pilsētas centrālajos un dienvidu rajonos, ir ļoti augsts gaisa piesārņojuma līmenis. To bieži klāj smogs, kas ir arī viens no elpošanas slimību cēloņiem. Tieši no šīm slimībām Teherānā mirst ļoti daudz cilvēki. Saskaņā ar Teherānas domes sniegto informāciju, 2006. gadā aptuveni 10 000 pilsētas iedzīvotāji nomira no slimībām, kuras izraisīja smogs.[19]

Smogs veidojas galvenokārt rūpniecības uzņēmumu lielās koncentrācijas dēļ. Bez tam Teherānā ir arī vāji attīstīta sabiedriskā transporta sistēma, tādēļ daudzi izmanto citus pārvietošanās līdzekļus. Lielākā daļa no automašīnām ir ražotas 70. un 80. gados, un tie neatbilst mūsdienu ekoloģiskajām prasībām.

Festivāli Teherānā labot šo sadaļu

  • Teherānas starptautiskais kinofestivāls — notiek katru gadu kopš 1971. gada.
  • Starptautiskais kinofestivāls "Fadžr"[4] — notiek katru gadu februārī kopš 1982. gada.
  • Teherānas starptautiskais grāmatu gadatirgus — notiek katru gadu maijā kopš 1987. gadā. Tas ir viens no lielākajiem šāda veida gadatirgiem pasaulē.
  • Teherānas starptautiskais animācijas festivāls — notiek katru gadu februārī kopš 2002. gada.
  • Mākslas festivāls — notiek katru gadu kopš 2004. gada.

Sports labot šo sadaļu

 
Galvaspilsētas futbola kluba FK "Persepolis" stadions "Azadi".

Teherāna bija pirmā Tuvo Austrumu pilsēta, kurā notika Āzijas spēles. 1974. gadā tieši šeit notika 7. vasaras Āzijas sporta spēles. Tajās piedalījās 3010 sportisti no 25 valstīm.[20] Teherānas ziemeļrietumos šim nolūkam tika uzbūvēts olimpiskais ciemats.

Teherānā atrodas arī Irānas lielākais futbola stadions, kuru sauc par "Azadi" ("Brīvība"). Tā ietilpība ir 100 000 vietas. Šajā stadionā notiek Irānas futbola izlases spēles, kā arī tas ir mājas stadions futbola klubam "Persepolis". Teherānā ir arī citi lieli futbola stadioni, piemēram, "Šahid Dastherdi",[4] "Šahid Širudi"[4] un "Tahti"[4] Irānas augstākajā futbola līgā spēlē trīs futbola klubi tieši no Teherānas. Bez jau pieminētā "Persepolis", tie ir "Esteghlal" un "Rah Ahan".

Netālu no Šemiranas un Derbendas kvartāliem atrodas kalnu kūrorti. Kalnu kūrortu komplekss atrodas Točala kalnā un tas ir piektais augstākais komplekss pasaulē. Tas tika izbūvēts 1976. gadā. Derbendu ar kompleksa augstāko punktu (3730 m v.j.l.) savieno 8 kilometru garš trošu ceļš. Kalna piekājē atrodas neskaitāms daudzums viesnīcas. Netālu no Teherānas atrodas arī Dizinas un Šemšakas kalnu kūrorti. Dizinas kūrortā pat ir noticis pasaules čempionāts snovbordā. Ab-Ali kvartālā atrodas arī tenisa korti un hipodroms.[21]

Sadraudzības pilsētas labot šo sadaļu

Agrāk Teherānas sadraudzības pilsēta bija arī Losandželosa, bet pēc Irānas un ASV diplomātisko attiecību pārtraukšanas 1979. gadā, tā vairs nav sadraudzības pilsēta.

Cilvēki labot šo sadaļu

Teherānā dzimuši:

Interesanti fakti labot šo sadaļu

Skatīt arī labot šo sadaļu

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Teherāna

Ārējās saites labot šo sadaļu

Atsauces un piezīmes labot šo sadaļu

  1. ↑ «تاريخچه تهران» (persiešu, angļu). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 24. janvārī. Skatīts: 2008. gada 4. augustā.
  2. ↑ Ahmad Kasravi, Kārvand-e Kasravi, ed. Yahyā Dokā, Téhéran, 1973. pp. 273-83.
  3. ↑ 3,0 3,1 3,2 «TEHRAN, Capital of Iran» (angliski). Iranica.com. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 11. oktobrī. Skatīts: 2008. gada 10. septembrī.
  4. ↑ 4,00 4,01 4,02 4,03 4,04 4,05 4,06 4,07 4,08 4,09 4,10 4,11 4,12 4,13 4,14 4,15 4,16 4,17 4,18 4,19 4,20 Iespējams nav veikta pareiza transliterācija
  5. ↑ Hamd-Allah Mostawfi, «Nozhat al-qolub, éd. et tr. Le Strange», ст. 53-60
  6. ↑ 6,0 6,1 6,2 6,3 Iespējams šis teikums nav pareizi iztulkots
  7. ↑ Iran Chamber Society: History of Iran: Iran-Iraq War 1980-1988
  8. ↑ 8,0 8,1 «Tehran, Political situation (Teherāna, politiskā situācija)» (angliski). Teherānas oficiālā mājaslapa. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008-10-14. Skatīts: 2008-09-12.
  9. ↑ La Foresterie Urbaine Et Periurbaine
  10. ↑ All about Oscar[novecojusi saite]
  11. ↑ 11,0 11,1 11,2 Eliz Sanasarian: Religious Minorities in Iran. Cambridge University Press, Cambridge 2000, ISBN 0-521-77073-4
  12. ↑ Iespējams nepareizi iztulkots vārds
  13. ↑ UNDP, Human Development report of the Islam Republic of Iran, 1999
  14. ↑ Djavad Salehi-Isfahani. Mobility and the dynamics of poverty in Iran: What can we learn from the 1992-95 panel data? Mimeo, 10/11/2003
  15. ↑ Mike Davis. Le pire des mondes possibles. De l’explosion urbaine au bidonville global. La Découverte, 2006 (ISBN 978-2-7071-4915-2), p. 31
  16. ↑ Bijan Nissaramanesh, Mike Trace, Marcus Roberts. L’apparition de la réduction des risques en Iran. Bulletin № 8, Programme politique des drogues de la Fondation Beckley, juillet 2005
  17. ↑ Illicit drugs Situation in the regions neighbouring Afghanistan and the response of ODCCP, United Nations Office for Drug Control and Crime Prevention, октябрь 2002
  18. ↑ Commandeur des forces de la police des stupéfiants de Téhéran Mehdi Aboui, cité // A. William Samii. Drug Abuse: Iran’s «Thorniest Problem». The Brown Journal of World Affairs, Volume IX, № 2, hiver-printemps 2003
  19. ↑ BBC NEWS | Middle East | Iran smog 'kills 3,600 in month'
  20. ↑ «Tehran 1974 Asian Games (photo attached)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 3. decembrī. Skatīts: 2007. gada 1. decembrī.
  21. ↑ Tehran: Sports & Activities — TripAdvisor
  22. ↑ «Tehran, Middle East’s 4th Most Expensive City» (angliski). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 21. novembrī. Skatīts: 2008. gada 12. septembrī.
  23. ↑ «15m Saplings to Be Planted on National Lands» (angliski). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 14. oktobrī. Skatīts: 2008. gada 17. augustā.
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Teherāna&oldid=3852565"