Taiti

Lielākā sala Franču Polinēzijā

Taiti vai Tahiti (taitiešu un franču: Tahiti) ir lielākā sala Franču Polinēzijā, Klusā okeāna dienvidos. Pieder pie Biedrības salu arhipelāga. Taiti 1767. gadā atklāja britu jūrasbraucējs Semjuels Voliss.

Taiti
Tahiti
Taiti
Aorai kalns
Taiti (Okeānija)
Taiti
Taiti
Ģeogrāfija
Izvietojums Klusais okeāns
Koordinātas 17°38′0″S 149°27′0″W / 17.63333°S 149.45000°W / -17.63333; -149.45000Koordinātas: 17°38′0″S 149°27′0″W / 17.63333°S 149.45000°W / -17.63333; -149.45000
Arhipelāgs Biedrības salas
Platība 1045 km²
Garums 61 km
Platums 29 km
Augstākais kalns Orohena
2241 m
Administrācija
Karogs: Franču Polinēzija Franču Polinēzija
Lielākā pilsēta Papeete
Demogrāfija
Iedzīvotāji 178 133[1] (2007)
Blīvums 170/km²
Pamatiedzīvotāji taitieši, franči
Taiti Vikikrātuvē
Taiti satelītattēls

Taiti salai ir astoņnieka forma un tās kopējā platība ir 1045 km². Pēc 2007. gada datiem tajā dzīvo 178 133 iedzīvotāji, kas ir vairāk kā 60% no visas Franču Polinēzijas iedzīvotājiem.[1] Salu apdzīvo taitieši, ķīnieši, franči un citu tautību pārstāvji. Sala sastāv no divām daļām, kas ir Lielā Taiti (Tahiti Iti) un Mazā Taiti (Tahiti Nui). Abas šīs daļas savieno 2 km plats Taravao zemesšaurums.

Sala ir veidojusies vulkāniskās darbības rezultātā. Taiti teritorijā atrodas divi vulkāniskā tufa un bazalta masīvi. Augstākā virsotne ir Orohena (2241 m vjl). Salai apkārt atrodas koraļļu rifi. Raksturīgs karsts, mitrs klimats. Lielu daļu salas aizņem tropu meži, gar krastu atrodas zemkopībai derīgas zemes. Plantācijās tiek audzētas kokospalmas, maizeskoki, banānkoki, citrusi un citas kultūras. Salas iedzīvotāji nodarbojas ar zivju, kā arī pērļu un perlamutra zvejniecību. Nozīmīgus ienākumus salai ienes tūrisms. Vienīgā reģiona lidosta atrodas Taiti salas ziemeļrietumos.

Atsauces labot šo sadaļu

  1. 1,0 1,1 Institut Statistique de Polynésie Française (ISPF). «Recensement de la population 2007» (PDF). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007-12-03. Skatīts: 2007-12-02. (franciski)

Ārējās saites labot šo sadaļu