Svītrkods ir informācijas vizuāls attēlojums uz virsmas ierīcēm nolasāmā formātā. Svītrkodu var nolasīt ar optisko skeneri (svītrkodu nolasītāju).

"Wikipedia", iekodēta ar Code 128
Vairāki skaitļi, iekodēti ar UPC

Svītrkodu parasti izmanto priekšmetu (objektu) identifikācijai uzskaitei datorsistēmās (tirdzniecībā, noliktavās, bibliotēkās u.c.). Šādas sistēmas datubāzē katram objektam ir unikāls identifikators (skaitlis vai simbolu virkne); šo identifikatoru pārkodē svītrkodā un ar īpašu printeri uzdrukā tieši uz preces vai uz uzlīmes, kuru pēc tam uzlīmē uz objekta.

Pastāv dažādi svītrkodu tipi jeb simbolikas, kam ir dažāds lietojums. Izšķir lineāros un divdimensiju svītrkodus, kā arī abu apvienojumu (stacked barcodes).

Lineārie svītrkodi labot šo sadaļu

Šādus svītrkodus nolasa vienā virzienā (horizontāli), un tie ir visizplatītākie. Paredzēti neliela informācijas daudzuma kodēšanai (20-30 simboli). Svītrkods šaurāku un platāku paralēlu svītru salikums.

Biežāk izmantotās lineārās simbolikas:

Divdimensiju svītrkodi labot šo sadaļu

Divdimensiju svītrkodi paredzēti liela informācijas daudzuma kodēšanai (līdz vairākām teksta lapām). Sastāv no baltiem un melniem taisnstūriem. To nolasa ar īpašu skeneri.

Biežāk izmantotās simbolikas:

Svītrkoda priekšrocības un trūkumi labot šo sadaļu

Priekšrocības labot šo sadaļu

  • Papīra dokumentu samazināšana;
  • Kļūdu samazināšana, ievadot un apstrādājot informāciju;
  • Klientu apkalpošanas ātruma palielināšana;
  • Preču kustības galveno tehnoloģisko funkciju automatizēšana.

Trūkumi labot šo sadaļu

  • Datus nevar papildināt — svītrkodu uzdrukā tikai vienu reizi;
  • Neliels datu apjoms;
  • Dati ir atklātā formā, un preces netiek aizsargātas pret viltojumiem vai zagšanas;
  • Svītrkodu zīmes nav aizsargātas pret vides iedarbību, jo tās izvietotas iepakojuma ārpusē;
  • Svītrkodu zīmes nav ilglaicīgas, jo tās ar laiku var izdzist.

Ir tehnoloģijas, kurās ir novērsti svītrkodam piemītošie trūkumi, tai pašā laikā paturot tā priekšrocības. Piemēram, RFID.

Lietojums labot šo sadaļu

Svītrkodu plaši izmanto preču marķēšanai. Izstrādājumam piešķir atsevišķu numuru, kas parasti sastāv no 13 cipariem. Piemēram, kodam 5701721110013 pirmie divi skaitļi (57) norāda valsti, kur šī prece izgatavota. Nākamie cipari norāda preces nosaukumu, tās īpašības, izmērus, masu. Pēdējais cipars (3) ir kontrolskaitlis, lai pārbaudītu vai skanēšanas ierīce pareizi nolasījusi svītru kodu. Dažkārt uz preces var nolasīt, piemēram, "izgatavots Vācijā", bet svītru un ciparu kods norāda citu valsti. Iemesli tam var būt vairāki. Firma var būt reģistrēta valstī, uz kuru eksportē produkciju, prece var būt izgatavota kādā valstī pēc citas valsts licences, vai arī uzņēmumu dibinājušas vairāku valstu firmas.

Pirmie divi vai trīs cipari, jeb valstu prefiksi, pēc kuriem nevar noteikt, kurā valstī preces ir ražotas, bet var uzzināt kurā no tām svītrkods ir reģistrēts, ir šādi:

Ārējās saites labot šo sadaļu

GS1 Latvija