Straumēšana (angļu: streaming) ir multivides satura pārraidīšana gala lietotājam, kamēr šis saturs vēl atrodas pie pakalpojumu sniedzēja, bez nepieciešamības to lejupielādēt lietotāja datorā, t.i., saņēmējs var uzsākt faila atskaņošanu, pirms tas ir pilnībā pārsūtīts.[1] Termins „streaming” pirmo reizi tika lietots 20. gadsimta sākumā, un var attiekties uz audio, video, teksta un citām datnēm. Pēdējos gados straumēšanas pakalpojumu izmantotāju skaits ir ievērojami audzis un tas tiek izmantots gan izklaides mērķiem, gan organizācijās, lai veiksmīgi reklamētu un pārdotu savus produktus un pakalpojumus.[2]

Strīmings jeb mūzikas failu straumēšana internetā arī palīdz mūsdienu legālās mūzikas industrijai — vairāk kā 50% satura šobrīd tiek lietots digitāli, līdz ar to tiek piedāvāti jauni veidi, kā nodrošināt legāla satura pieejamību.

Vēsture labot šo sadaļu

Mūzikas straumēšanas pirmsākumi meklējami 20. gadsimta 20. gados, kad ģenerālis Džordžs O. Skvairs izveidoja patentu sistēmai, ar kuras palīdzību signāls var tikt pārraidīts un uztverts elektroniskā veidā, kas vēlāk kļuva par „mūziku” — sistēmu, caur kuru nepārtraukts mūzikas signāls tiek nogādāts līdz tās komerciālam lietotājam, bez nepieciešamības izmantot radio. Tā saucamā „liftu mūzika” kļuva par ļoti pieprasītu produktu dažādās komerciālās vidēs — veikalos, viesnīcu uzgaidāmajās telpās, uz kruīza kuģiem, lidostās, liftos un citur. Pēc 1990.gada, paaugstinoties interneta pieejamībai un tehnoloģiju attīstībai, radās iespēja līdzīgums pakalpojumus darīt pieejamus arī vidusmēra patērētājam. Mūsdienu personālo datoru iespējas ļauj mūzikas straumēšanu padarīt par ikdienā pieejamu pakalpojumu.

Straumēšanas pakalpojumi labot šo sadaļu

Video straumēšana labot šo sadaļu

Video straumēšana ir multivides straumēšanas veids, kurā dati no video faila nepārtraukti tiek pārsūtīti uz attālo lietotāju. Tas ļauj skatīt tiešsaistes video, to nelejupielādējot datorā vai citā ierīcē.[3] Mūdienās šāda funkcija ir pieejama daudzās izklaides platformās, piemēram, Netflix, YouTube, Twitch, Go3 u.c.

Spēles video straumēšana labot šo sadaļu

Spēles video straumēšana ir darbība, kurā cilvēki sevi straumē, spēlējot spēles, dzīvu auditoriju tiešsaistē. Šī prakse kļuva populāra 2010. gadu vidū ASV interneta vietnē Twitch un pēc tam izplatījās YouTube Live, Facebook Live, bet tad vispopulārākā lapa - Twitch.tv

Viedtelevīzijas straumēšana labot šo sadaļu

Viedtelevīzijas straumēšana ļauj atskaņot filmas un TV programmas jūsu televizorā, tālrunī vai datorā tieši no interneta, neizmantojot to lejupielādes. Viedtelevīzijas straumēšana izmantošana ir koncentrēta uz straumēšanas video platformām pēc pieprasījuma (on demand), piemēram, Netflix, Hulu, Amazon Prime Video vēl Latvijas straumēšanas Go3, Tet+, LMT Viedtelevīzija u.c.

2021. gada oktobrī lielākā straumēšanas platforma ir Netflix ar 209 miljoniem abonentu.[4]

Mūzikas straumēšana labot šo sadaļu

Mūzikas straumēšana ir licencēta mūzikas kataloga izplatīšana interneta vidē, kas pieejama par noteiktu nelielu mēneša abonēšanas maksu. Mūzikas katalogā bieži vien tiek piedāvāti visu lielāko mūzikas izdevniecību katalogi vienuviet, ar iespēju piekļūt neierobežotam datu apjomam par noteiktu mēneša maksu. Nereti pakalpojuma sniedzējs nodrošina iespēju piekļūt failiem arī ārpus tiešsaistes režīma, balstoties uz augstāku abonēšanas maksu, nevis individuālu ierakstu cenu. Datu apjoma dēļ serviss ir parocīgs, lai veidotu sadarbību ar telekomunikāciju tīkliem un tas ir inovatīvs produkts ar plašām iespējām nākotnē. Pasaulē vadošie mūzikas straumēšanas piedāvātāji ir Spotify Amerikas Savienotajās Valstīs un Skandināvijā, Deezer Eiropā, Rdio, Beats, Wimp un citi.

Autortiesību un blakustiesību jautājumi labot šo sadaļu

Oficiālu mūzikas straumēšanas pakalpojumu izmantošana, tos abonējot, ir legāla. Straumēšanas nodrošinātājam ir jābūt noslēgtam līgumam ar autortiesību sargājošām organizācijām, kā AKKA/LAA Latvijā[5], savukārt blakustiesības tiek licencētas ar tiesību īpašniekiem individuāli[6]. Autortiesību organizācijas procenti variē no 8-12% no abonēšanas maksas. Fonogrammu īpašniekiem pienākošies procenti ir vairākas reizes augstāki.

Atsauces labot šo sadaļu