Stefānija Turkeviča

ukraiņu komponiste, pianiste un muzikoloģe

Stefānija Turkeviča (ukraiņu: Стефанія Туркевич, dzimusi 1898. gada 25. aprīlī, mirusi 1977. gada 8. aprīlī) bija ukraiņu komponiste, pianiste un muzikoloģe. Viņa tiek uzskatīta par pirmo ukraiņu sievieti-komponisti. Padomju Savienībā viņas darbi bija aizliegti. Pēc Otrā pasaules kara atlikušo dzīvi nodzīvoja Apvienotajā Karalistē.

Stefānija Turkeviča
Стефанія Туркевич
Stefānija Turkeviča
Personīgā informācija
Dzimusi 1898. gada 25. aprīlī
Valsts karogs: Austroungārija Ļviva, Galīcija, Austroungārija (tagad Karogs: Ukraina Ukraina)
Mirusi 1977. gada 8. aprīlī (78 gadi)
Valsts karogs: Apvienotā Karaliste Kembridža, Anglija, Apvienotā Karaliste
Tautība ukrainiete
Profesionālā informācija
Mācības Ļvivas konservatorija, Kārļa Universitāte, Vīnes Universitāte

Kompozīcijas labot šo sadaļu

Simfoniskie darbi labot šo sadaļu

1. Simfonija Nr. 1 — 1937. gads
2. Simfonija Nr. 2(a) — 1952. gads
2. Simfonija Nr. 2(b) (2. versija)
3. Simfonete — 1956. gads
4. Trīs simfoniskās skices, 1975
5. Simfoniskā poēma "La Vita"
6. Kosmosa simfonija — 1972. gads
7. Svīta dubultstīgu orķestrim
8. Fantāzija dubultstīgu orķestrim

Baleti labot šo sadaļu

9. Meitene ar nokaltušām rokām — Bristole, 1957
10. Kaklarota
11. Pavasaris — (Bērnu balets) 1934-5
12. "Meža nimfa" — 1964-7 — Belfāsta
12. (b) "Meža nimfa" — 1964-7 — Belfāsta
13. Putnubiedēklis — 1976

Opera labot šo sadaļu

14. Mavka — (nepabeigta) pēc Lesja Ukrainka Meža dziesmas motīviem

Bērnu operas labot šo sadaļu

15. "Cars Okhs" jeb Oksanas sirds — 1960. gads
16. Jaunais Velns
17. Dārzeņu gabals (1969)

Kora darbi labot šo sadaļu

18. 1919. gada liturģija
19. Psalms Šeptickim
20. Pirms kaujas
21. Triptihs
22. Šūpuļdziesma (Ak, nav kaķa)1946

Kamera — instrumentālie darbi labot šo sadaļu

23. 1935 — Sonāte vijolei un klavierēm
24. (a) 1960 — 1970 — Stīgu kvartets
24. (b) 1960 — 1970 — Stīgu kvartets
25. 1960 — 1970 — trio vijolei, altam un čellam
26. Kvartets divām vijolēm, altam, čellam klavierēm 1960 — 1970
27. Trio flautai, klarnetei, fagotam, 1972

Klavierdarbi labot šo sadaļu

28. 1932. gads — Variācijas par ukraiņu tēmu
29. Fantāzija: svīta klavierēm par ukraiņu tēmām 1940. g
30. Ekspromts 1962. gads
31. Groteska 1964. gads
32. Kalnu svīta 1966-1968
33. Gabalu cikls bērniem 1936 — 1946
34. Ukraiņu dziesmas un Ščedrivka
35. Labas ziņas
36. Ziemassvētki ar arlekīnu 1971. gadā

Dažādi labot šo sadaļu

i. — Sirds — Solo balss ar orķestri
ii. — Loreleja — Stāstītājs, Harmonijs un Klavieres 1919 — Lesja Ukrainka vārdi
iii. — maijs — 1912. gads
iv. — Tautasdziesmu tēmas
v. — Neatkarības laukums — klavierskaņdarbs
vi. — Ar zirgiem uz mežu neiešu — Lemko dziesma — dziesma balsij un stīgām

Bibliogrāfija labot šo sadaļu

  • Сокіл-Рудницька М. Пам’яті Стефанії Лукіянович // Вільне Слово. — Торонто, 1977. — 9 і 16 липня. — С. 3.
  • Вовк В. Парастас для Стефанії Туркевич-Лукіянович // Наше Життя. — Нью-Йорк, 1992. — Ч. 5. — С. 6—9.
  • Стельмащук Р. Забутий львівський композитор-неокласик (штрихи до творчого портрета Стефанії Туркевич) // Музика Галичини (Musica Galiciana) / Матеріали Другої міжнародної конференції. — Львів, 1999. — С. 276—281.
  • Павлишин С. Перша українська композиторка // Наше Життя. — Нью-Йорк, 2004. — Ч. 1. — С. 14—16.
  • Павлишин С. Перша українська композиторка: Стефанія Туркевич-Лісовська-Лукіянович. — Львів, 2004.
  • Карась Г. Статика і динаміка жанру дитячої опери у творчості композиторів української діаспори ХХ ст. // Вісник Державної академії керівних кадрів культури і мистецтв. — Київ, 2010. — No. 2. — С. 89—93.
  • Яців Р. Роберт Лісовський (1893—1982): дух лінії. — Львів, 2015. — С. 11, 13, 79—84, 91.

Ārējās saites labot šo sadaļu