Stearīnskābe
Stearīnskābe (n-oktadekānskābe, cetiletiķskābe, С17Н35СООН) pieder pie piesātinātajām taukskābēm. Stearīnskābe ir balta kristāliska viela. Nešķīst ūdenī, bet labi šķīst ēterī. Stearīnskābes sāļus un esterus sauc par stearātiem.
Stearīnskābe | |
---|---|
Stearīnskābes struktūrformula | |
Ķīmiskā formula | C18H36O2 |
Molmasa | 284,47 g/mol |
Blīvums | 847 kg/m3 |
Kušanas temperatūra | 69,6 °C |
Viršanas temperatūra | 383 °C |
Vēsture labot šo sadaļu
Stearīnskābi 1816. gadā cūku taukos atklāja franču ķīmiķis Mišels Ežēns Ševrels. No tā cēlies stearīnskābes nosaukums (grieķu: stear — 'tauki').
Atrašanās dabā labot šo sadaļu
Glicerīdu veidā atrodama ļoti daudzos augu un dzīvnieku taukos un lipīdos, kur izpilda enerģijas uzkrāšanas funkcijas. Organismā stearīnskābe veidojas no palmitīnskābes speciālu fermentu iedarbībā, kas pagarina oglekļa atomu ķēdi.
Iegūšana labot šo sadaļu
Iegūst, attīrot tauku pārziepošanas produktu — stearīnu.
Īpašības labot šo sadaļu
Reducējot stearīnskābi, iegūst stearilspirtu.
Izmantošana labot šo sadaļu
Nātrija stearātu lieto ziepju ražošanā kā galveno ziepju komponentu. Stearīnskābi un tās glikola esterus izmanto kosmētikā. Stearīnskābes sāļus lieto kā plastiskas smērvielas. Pirotehnikā ar stearīnskābi pārklāj alumīnija vai dzelzs pulveru daļiņas, lai pirotehniskie sastāvi būtu ilgāk uzglabājami.