Spināti
Dārza spināti (Spinacia oleracea) ir viengadīgi amarantu dzimtas[a] lapu dārzeņi. Uzturā lieto spinātu lapas. Spinātu lapas satur daudz olbaltumvielas, ogļhidrātus, C un B vitamīnus, karotīnu un minerālvielas, īpaši kalciju, magniju un dzelzi. Persiju uzskata par spinātu izcelsmes vietu, eiropieši ar spinātiem iepazinās 12. gadsimtā.[1] Spināti ir 30 cm augsti lakstaugi. Spinātu lapas ir no 2 līdz 30 cm garas.
| Dārza spināti Spinacia oleracea (L., 1753) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Augi (Plantae) |
| Nodalījums | Segsēkļi (Magnoliophyta) |
| Klase | Divdīgļlapji (Magnoliopsida) |
| Rinda | Neļķu rinda (Caryophyllales) |
| Dzimta | Amarantu dzimta (Amaranthaceae) |
| Apakšdzimta | Balandu apakšdzimta (Chenopodioideae) |
| Ģints | Spināti (Spinacia) |
| Suga | Dārza spināti (S. oleracea) |
 Dārza spināti Vikikrātuvē | |
Animācijas seriālā "Papaijs" (Popeye) galvenais varonis visās kritiskajās situācijās ieēd spinātus, kā rezultātā viņam rodas pārdabisks spēks. Šis fakts neatbilst reālajai dzīvei.
Kulinārija labot šo sadaļu
Spinātu lapas ieteicams lietot uzturā svaigā veidā. Pētījumi liecina, ka vislabāk tās pievienot sulām un smūtijiem.[2] Spinātu lapas var lietot uzturā gan svaigā veidā, gan termiski apstrādātus. Vienīgi pēc termiskas apstrādāšanas tos vajadzētu apēst 24 stundu laikā, jo tie satur baktērijas, kas rada slāpekļskābes savienojumus.[3] Speciālisti iesaka spinātus termiski apstrādāt tikai īsu brīdi tvaicējot, jo cepot vai vārot tie zaudē savu vērtību.[4] Spinātu lapas izmanto salātos, bieži gatavo kopā ar olām, biezpienu un sieriem.
Spinātus nevajadzētu ēst cilvēkiem ar aknu un nieru slimībām,[3] jo tie satur skābeņskābi, kas lielā daudzumā traucē sāļu un ūdens vielmaiņu, var veidot skābeņskābes kristālus urīnvados.[5] Ja šādu problēmu nav, tad spināti ir veselīgi.
Piezīmes un atsauces labot šo sadaļu
Piezīmes labot šo sadaļu
- ↑ Agrāk spināti bija balandu dzimtas augi, bet kopš 2003. gada šī dzimta kā balandu apakšdzimta ir iekļauta amarantu dzimtā
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ «Spinach» (angļu). Encyclopedia.com. Skatīts: 2020. gada 20. augustā.
- ↑ Liberation of lutein from spinach: Effects of heating time, microwave-reheating and liquefaction. 277. Food Chemistry. 2019. gada 30. marts. 573-578. lpp. doi:10.1016/j.foodchem.2018.11.023.
- ↑ 3,0 3,1 «Spināti – zaļā armija pret pavasara nogurumu. Kas tajos vērtīgs, un kā tos pareizāk ēst?». Delfi. 2015. gada 24. februāris. Skatīts: 2020. gada 20. augustā.
- ↑ Aiva Kalve. «4 gardas spinātu ēdienu receptes: ne tikai garšīgi, bet arī veselīgi». Latvijas Avīze, 2020. gada 21. aprīlis.
- ↑ Regīna Rožkalne. Aptieka sakn̦u dārzā: dārzen̦i-veselībai un skaistumam. Pētergailis, 2003. 165. lpp. ISBN 9789984330334.
Ārējās saites labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: dārza spināti.- «Spinach» (angļu). Encyclopedia Britannica.
 | Šis ar botāniku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |