Vikipēdija

Spīdzināšana un vardarbība Abū Graibas cietumā

Irākas kara sākumposmā Amerikas Savienoto Valstu armijas un CIP locekļi pret ieslodzītajiem Abū Graibas cietumā Irākā veica virkni cilvēktiesību pārkāpumu un kara noziegumu, tostarp fizisku un seksuālu vardarbību, spīdzināšanu, izvarošanu un Manadela al Džamadi nogalināšanu.[1][2] Ļaunprātīgie nodarījumi sabiedrības uzmanības lokā nokļuva 2004. gada aprīlī, kad CBS News kanāls publicēja fotogrāfijas, kurās redzama vardarbība pret ieslodzītajiem. Tas izraisīja šoku un sašutumu, un izpelnījās plašu sabiedrības nosodījumu ASV un starptautiskā mērogā.[3]

Attēls, kurā redzams spīdzināts ieslodzītais (Abdū Huseins Sāds Falehs), ir kļuvis starptautiski bēdīgi slavens, galu galā nokļūstot uz The Economist vāka
Sabrina Harmana un Čārlzs Greiners pozējam aiz septiņiem kailiem irākiešu ieslodzītajiem ar galvā uzbāztiem maisiem, kas spiesti veidot cilvēku piramīdu
Seržants Ivans Frederiks sēžam uz aizturēta irākieša, kas iespiests starp divām nestuvēm
Sabrina Harmana pozējam ar Manadela al Džamadi līķi pēc tam, kad CIP darbinieki viņu bija spīdzinājuši līdz nāvei

Džordža Buša administrācija apgalvoja, ka pārkāpumi Abū Graibā esot bijuši atsevišķi starpgadījumi un neliecinot par ASV politiku.[4][5] To apstrīdēja humānās palīdzības organizācijas, tostarp Sarkanais Krusts, Amnesty International un Human Rights Watch; šīs organizācijas paziņoja, ka vardarbība Abū Graibā bijusi daļa no plašākas spīdzināšanas un brutālas izturēšanās modeļa Amerikas aizjūras aizturēšanas centros, tostarp Irākā, Afganistānā un Gvantanamo līcī.[5]

Dokumenti, ko tautā iesauca par "spīdzināšanas memorandiem" (Torture Memos), nāca gaismā dažus gadus vēlāk. Šie dokumenti, kas sagatavoti vairākus mēnešus pirms Amerikas Savienoto Valstu Tieslietu departamenta 2003. gada iebrukuma Irākā, atļāva pret ārvalstu aizturētajiem izmantot noteiktus "pastiprinātus nopratināšanas paņēmienus" (parasti tiek uzskatīti par spīdzināšanu). Memorandos arī apgalvots, ka starptautiskie humanitārie likumi, piemēram, Ženēvas konvencija, uz ārzemēs esošajiem amerikāņu pratinātājiem neattiecoties. Vairāki turpmākie ASV Augstākās tiesas lēmumi, tostarp Hamdan v. Rumsfeld (2006), ir apstrīdējuši Buša administrācijas politiku, lemjot, ka Ženēvas konvencija ir piemērojama.

Reaģējot uz notikumiem Abū Graibā, Savienoto Valstu Aizsardzības departaments no dienesta atcēla 17 karavīrus un virsniekus. 11 karavīri tika apsūdzēti par dienesta pienākumu nepildīšanu, sliktu izturēšanos, uzbrukumu pastiprinošos apstākļos un pārmērīgas vardarbības lietošanu. No 2004. gada maija līdz 2006. gada aprīlim šie karavīri tika notiesāti kara tiesā, notiesāti ar militāro cietumu un atbrīvoti no dienesta. Diviem karavīriem — speciālistam Čārlzam Greineram un pirmās klases ierindniecei Lindijai Inglendai —, kuri tika atzīti par daudzu ļaunāko noziedzīgo nodarījumu veicējiem, tika izvirzītas bargākas apsūdzības un piespriesti bargāki sodi. Greiners tika notiesāts par uzbrukumu, sazvērestību, sliktu izturēšanos pret aizturētajiem, nepiedienīgu darbību izdarīšanu un dienesta pienākumu nepildīšanu; viņam tika piespriests 10 gadu cietumsods un dienesta pakāpes, atalgojuma un pabalstu zaudēšana.[6] Inglenda tika notiesāta par sazvērestību, ļaunprātīgu izturēšanos pret ieslodzītajiem un nepiedienīgu darbību, par ko viņai piesprieda trīs gadu cietumsodu.[7] Brigādes ģenerālis un Irākas ieslodzījuma vietu komandieris Džons Karpinskis saņēma rājienu un tika pazemināts līdz pulkveža pakāpei. Vēl vairākas militārpersonas, kuras tika apsūdzētas par darbību veikšanu vai to atļaušanu, tostarp daudzi augstāka ranga darbinieki, netika saukti pie atbildības. 2004. gadā prezidents Džordžs Bušs un aizsardzības ministrs Donalds Ramsfelds atvainojās par Abū Graibā izdarītajiem pārkāpumiem.[nepieciešama atsauce]

Atsauces labot šo sadaļu

  1. ↑ Mark Benjamin. «Taguba denies he's seen abuse photos suppressed by Obama: The general told a U.K. paper about images he saw investigating Abu Ghraib – not photos Obama wants kept secret.». Salon.com, 2008. gada 30. maijs. Skatīts: 2009. gada 6. jūnijs.
  2. ↑ Joan Walsh. «Other government agencies». Salon.com, 2006. gada 14. marts. Skatīts: 2008. gada 24. februāris.
  3. ↑ Susan Sontag. «Regarding The Torture Of Others». The New York Times Magazine, 2004. gada 23. maijs.
  4. ↑ Brown, Michelle (September 2005). ""Setting the Conditions" for Abu Ghraib: The Prison Nation Abroad". American Quarterly 57 (3): 973–997. doi:10.1353/aq.2005.0039. JSTOR 40068323.
  5. ↑ 5,0 5,1 Smeulers, Alette; van Niekirk, Sander (2009). "Abu Ghraib and the War on Terror - A case against Donald Rumsfeld?". Crime, Law and Social Change 51 (3–4): 327–349. doi:10.1007/s10611-008-9160-2. "After the pictures were published the Bush administration was quick to condemn the abuse and accuse the low ranking soldiers who featured in the pictures. Secretary of Defense Rumsfeld described the abuse at Abu Ghraib as an isolated case and President Bush talked about: 'disgraceful conduct by a few American troops who dishonoured our country and disregarded our values.' The abuse however did not constitute isolated cases but represented further proof of a widespread pattern."
  6. ↑ «Graner gets 10 years for Abu Ghraib abuse». NBC News. 2005. gada 6. janvāris. Skatīts: 2021. gada 20. marts.
  7. ↑ P.J. Dickerscheid. «Abu Ghraib scandal haunts W.Va. reservist». The Independent (Ashland, Kentucky), 2009. gada 29. jūnijs.

Ārējās saites labot šo sadaļu

Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Spīdzināšana_un_vardarbība_Abū_Graibas_cietumā&oldid=4044949"