Spārnotā raķete ir vadāms bezpilota vienreizējas lietošanas ar sprāgstvielām pildīts lidaparāts, kas izmanto spārnus, lai noturētu augstumu un strūklas dzinēju ātruma iegūšanai. Spārnotās raķetes izstrādātas, lai ar lielu precizitāti daudzu simtu kilometru attālumā nogādātu konvencionālo vai kodolgalviņu. Mūsdienu spārnotās raķetes spēj lidot ar skaņas vai pat virsskaņas ātrumu, tām ir pašnavigācija, un tās lido ļoti zemos augstumos, lai izvairītos no pretinieka radariem, kas tās varētu atklāt.

ASV/Lielibritānijas spārnotā raķete Tomahawk
Luftwaffes modernā spārnotā raķete Taurus KEPD 350

Spārnoto raķešu būtiskākā atšķirība no bezpilota lidaparātiem ir tā, ka tās lieto kā ieroci, nevis izlūkošanai. Kaujas galviņa ir integrēta lidaparātā, un uzdevuma izpildes gaitā raķete tiek iznīcināta.

Salīdzinājums ar citām raķetēm labot šo sadaļu

Priekšrocības labot šo sadaļu

  • Iespējams veidot raķetes kursu, tai skaitā arī kā līkumotu trajektoriju, kas apgrūtina pretinieka pretgaisa aizsardzības efektivitāti.
  • Iespēja nelielos augstumos lidot paralēli zemes reljefam, kas apgrūtina raķešu atklāšanu.
  • Mūsdienu raķetes domātas mērķu iznīcināšanai ar augstu precizitātes koeficentu.

Trūkumi labot šo sadaļu

  • Augstas izmaksas.

Salīdzinājums ar lidmašīnām labot šo sadaļu

Salīdzinot ar lidmašīnām, spārnoto raķešu galvenā priekšrocība ir tā, ka raķete ir bezpilota lidaparāts, kas ļauj taupīt cilvēkresursus un samazināt lidaparāta izmērus, kas savukārt apgrūtina to atklāšanu. Spārnotās raķetes ir vienreizējas lietošanas, līdz ar to, tām nav dzinēju un citu agregātu ekspluatācijas izmaksu.

Vēsture labot šo sadaļu

 
Fieseler Fi-103, V-1 (Fau-1) lidojošā bumba

Pirmā pasaules kara laikā 1916. gadā Lorencs Sperijs patentēja un uzbūvēja "lidojošo torpēdu", nelielu divplāksni, pildītu ar TNT lādiņu, tai bija autopilots un barometra augstuma vadība. Šo mēģinājumu iedvesmota, ASV radīja līdzīgu lidojošo bumbu, sauktu par Kettering Bug. 1920. gados Lielbritānija izgatavoja Larynx, kas veica dažus testa lidojumus. 1932. - 1939. gadā Sergejs Koroļovs vadīja GIRD-06 PSRS spārnoto raķešu projektu, izmantojot raķešu dzinēju un žiroskopiskās navigācijas sistēmas.

Otrā pasaules kara laikā Vācija uzsāka spārnoto raķešu V-1 (Fau-1) ražošanu, kurās izmantoja žiroskopisko navigācijas sistēmu un vienkāršu reaktīvo dzinēju, kas radīja sanēšanai līdzīgu skaņu, no kā tā ieguva iesauku "buzz bomb" (sanošā bumba). Precizitāte bija pietiekama tikai pret ļoti lieliem mērķiem (galvenokārt pilsētām).

Pēc Otrā pasaules kara ASV Gaisa spēki izmēģināja 21 raķešu projektu, bet pēc 1948. gada tika turpināti vienīgi četri projekti. 1950. gadu nogalē ASV izstrādāja ambiciozu un labi apmaksātu plānu - izstrādāt spārnoto raķeti ar kodoldzinēju, sauktu "Project Pluto". Tā bija izstrādāta, lai lidotu zemāk par radaru uztveršanas augstumu, ar 3 Mah ātrumu un mērķī nogādātu vairākas ūdeņraža bumbas, ko izmestu lidojuma laikā ienaidnieka teritorijā. Koncepcija tika atzīta par derīgu un 500 megavatu dzinējs veica veiksmīgus pārbaudījumus 1961. gadā. Tomēr derīgs lidaparāts netika uzbūvēts. Projekts tika galīgi atmests par labu SKBR izstrādei.

Kamēr ballistiskās raķetes bija prioritārs ierocis sauszemes mērķu iznīcināšanai, smagām konvencionālām un kodolgalviņām bruņotas raķetes PSRS uzskatīja par galveno ieroci ASV Karaflotes Aviācijas bāzes kuģu kaujas grupu iznīcināšanai. Lielas zemūdenes - 675 projekts (NATO-Echo) un 949А Antei (NATO-Oscar) apbruņotas ar šiem ieročiem, sekoja ASV kaujas grupām jūrā. Tālās darbības bumbvedēji Tu-22M, Tu-95 un Tu-160 spēja nogādāt tās ienaidnieka teritorijā.

Dizains labot šo sadaļu

Spārnotās raķetes pamatā sastāv no navigācijas sistēmas, sprāgstvielas pildījuma, dzinēja, kas ievietots lidmašīnai līdzīgā korpusā, kam ir spārni lidojuma kontrolei. Sprāgstvielas pildījums parasti ir konvencionālā vai kodolgalviņa. Spārnoto raķešu lidojumu nodrošina strūklas dzinējs. Turbopropelleru dzinējiem tiek dota priekšroka to lielākai efektivitātei zemos augstumos un skaņas ātruma dēļ.

Klasifikācija labot šo sadaļu

Spārnotās raķetes iedala

  • Pēc lādiņa tipa:
    • ar kodollādiņu
    • ar konvencionālo lādiņu
  • Pēc uzdevuma:
    • stratēģiskās
    • taktiskās
    • operatīvi taktiskās
  • Pēc bāzēšanās tipa:
    • virszemes
    • gaisa
    • jūras
    • zemūdens (uz zemūdenēm)

Ārējās saites labot šo sadaļu