Vikipēdija

Snūkers

Snūkers ir biljarda paveids, kas ir plaši izplatīts Lielbritānijā. Snūkera galds ir ap 1,78 metrus plats un ap 3,57 metrus garš.[1] Spēlē tiek izmantotas 22 bumbas — 21 mērķbumba (15 sarkanas un sešas "krāsainās" — 1 melna, 1 rozā, 1 zila, 1 brūna, 1 zaļa, 1 dzeltena) un 1 balta sitambumba.[2] Sitienus ar kiju (nūju) izdara pa balto bumbu. Spēles mērķis ir iegūt vairāk punktu nekā pretinieks. Punkti tiek ieskaitīti par sešās laukuma stūru un malu kabatiņās (lūzēs) pēc noteikumiem iesistām bumbām.[1]

Snūkera galds ar uz tā novietotām bumbiņām spēles sākumā.

Snūkers atšķiras no citiem biljarda paveidiem ar lielāku spēles galdu un nedaudz sarežģītākiem noteikumiem. Lielā daļā profesionālo turnīru, lai pasvītrotu sporta aristokrātisko raksturu, no spēlētājiem tiek prasīts atbilstošs ģērbšanās stils.

Snūkera noteikumi labot šo sadaļu

Snūkeristam, pieejot pie snūkera galda, pirmā bumba, kas jāiesit (neatkarīgi no tā, ko sita otrs snūkerists), ir sarkanā bumba. Ja snūkerists trāpa šo sarkano bumbu, viņš gūst tiesības mēģināt iesist jebkuru "krāsaino" bumbu, iepriekš nosaucot izvēlēto krāsu. Ja arī šis sitiens ir precīzs, atkal sarkano utt. Ja iesit "krāsaino" bumbu, tā tiek nolikta atpakaļ uz snūkera galda. Kad visas sarkanās bumbas ir kabatiņās, tad tiek sistas pārējās bumbas, sākot no mazāk vērtīgajām, šādā kārtībā: dzeltenā, zaļā, brūnā, zilā, rozā un melnā. Neizšķirta gadījumā tiek vēlreiz izspēlēta melnā bumbiņa, ar izlozi nosakot pirmo sitēju.

Bumbiņu nomināli labot šo sadaļu

Sarkana = 1 punkts, dzeltena = 2 punkti, zaļa = 3 punkti, brūna = 4 punkti, zila = 5 punkti, rozā = 6 punkti, melna = 7 punkti.[2]

Varianti labot šo sadaļu

  • Snooker Plus (variants ar papildu bumbiņām)
  • Sinuca brasileira (brazīliešu versija ar tikai vienu sarkano bumbiņu)
  • Amerikāņu snūkers (izplatīts Ziemeļamerikā; tiek spēlēts uz "mazā" galda)
  • Volunteer snooker (bija populārs 20. gadsimta vidū)
  • Six-red un Ten-red ar sešām vai desmit sarkanām bumbiņām

Snūkers Latvijā labot šo sadaļu

Latvijā snūkers vēsturiski nav bijis populārs sporta veids. Tomēr 21. gadsimtā, kad tas sāka attīstīties pasaulē ārpus britu kultūras ietekmes zonas, tas sasniedza arī Latviju. Latvijā ir savi snūkeristi, kas piedalās Eiropas un pasaules līmeņa turnīros, starptautisko sacensību tiesneši un profesionālās biljarda skolas Snooker Academy filiāle.[3] Ja vīriešu konkurencē sekmes ir nelielas,[4] tad sievietes divreiz uzvarējušas Eiropas čempionātā amatieriem — 2012. gadā zelta medaļu ieguva Tatjana Vasiļjeva, bet 2023. gadā Anna Prisjažņuka.[5] Starp junioriem Artemijs Žižins bijis Eiropas junioru čempions grupā līdz 16 gadiem,[3] bet Filips Kalniņš 2023. gadā ieguva bronzas godalgu pasaules čempionāta junioru grupā līdz 18 gadiem. TV kanālā Eurosport krieviski snūkeru apskata Latvijas sporta komentētājs Vladimirs Siņicins.[3]

2013. gadā Daugavpilī notika Pasaules čempionāts amatieriem,[6] bet Rīgā notikuši Eiropas un Pasaules tūres posmi.[4][7]

Latvijā par snūkeru atbild Latvijas Republikas Biljarda federācija, kurā snūkers ir viens no trim atzītajiem biljarda paveidiem. LRBF ir uzņemta Latvijas Sporta federāciju padomē.[8][9]

Pasaules čempionāts labot šo sadaļu

Pēdējo gadu pasaules čempioni:

Daži fakti labot šo sadaļu

  • Pirmais snūkera čempionāts notika 1927. gadā.
  • Kopš 1976. gada turnīrs notiek Šefīldā.
  • 15 reizes čempions ir bijis Džo Deiviss.
  • Pirmo reizi 147 punktu robežu sasniedza Džo Deiviss 1955. gadā.
  • Ātrāko 147 punktu sēriju ir veicis Ronijs O'Salivans 1997. gadā — 5 minūtēs un 20 sekundēs.
  • Ronijs O'Salivans ir vienīgais spēlētājs kurš zaudējis maču pēc kāda "147" (2003. gads pret Marko Fu).
  • Garākā snūkera partija notika 1994. gadā, kad "Welsh Open" viena partija tika izspēlēta 92 minūtēs un 52 sekundēs. Garākā televīzijā pāradītā snūkera partija notika 2007. gadā. Tā bija pārraide no Apvienotās Karalistes "Maplin UK Championship 2007" čempionāta. Partija starp Marku Selbiju un Marko Fu ieilga līdz 77 minūtēm.[10]
  • Garākā partija pasaules čempionātā bija 2006. gada finālā (Dots pret Ebdonu). Tā ilga 74 minūtes.
  • 1990. gadā Stīvens Hendrijs 21 gadu vecumā kļuva par jaunāko pasaules čempionu profesionāļiem.
  • Džimmijs Vaits ir 6 reizes iekļuvis Pasaules Čempionāta snūkerā finālā bet nekad nav uzvarējis.
  • Kens Dohertijs ir vienīgais spēlētājs, kuram pieder gan junioru, gan amatieru, tā arī profesionāļu pasaules čempiona tituli.
  • Džons Perrots ir vienīgais snūkerists, kurš finālturnīrā atstājis kādu "sausā". Tas notika 1992. gadā pret Ediju Šērltounu.

Atsauces labot šo sadaļu

  1. ↑ 1,0 1,1 «Правила игры в снукер с комментариями / Правила снукера / Снукер на русском — RuSnooker.Net / Новости снукера, правила игры, форум о снукере». rusnooker.net. Skatīts: 2023-06-18.
  2. ↑ 2,0 2,1 Snūkera noteikumi
  3. ↑ 3,0 3,1 3,2 Владимир Иванов. «Владимир Синицын: «Продолжаю ставить в снукере рекорды!»», 2022-10-07. Skatīts: 2023-06-18.
  4. ↑ 4,0 4,1 «Rīgā par titulu snūkera turnīrā cīnīsies vien ārzemju sportisti». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2023-06-18.
  5. ↑ «Latvijas snūkeriste Prisjažņuka triumfē Eiropas čempionātā». Sportacentrs.com (latviešu). 2023-06-12. Skatīts: 2023-06-18.
  6. ↑ «Pirmoreiz Latvijā noticis Pasaules čempionāts snūkerā». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2023-06-18.
  7. ↑ «Eiropas snūkera tūres posmā Rīgā startēs teju visi pasaules spēcīgākie profesionāļi». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2023-06-18.
  8. ↑ «KONTAKTI». LRBF (lv-LV). Skatīts: 2023-06-18.
  9. ↑ «LSFP». lsfp.lv. Skatīts: 2023-06-18.
  10. ↑ Murphy to play China's Ding after longest frame at snooker China Open (angliski)

Ārējās saites labot šo sadaļu

Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Snūkers&oldid=3869787"