Smilšu karš (arābu حرب الرمال ḥarb ar-rimāl) bija bruņots robežstrīds starp Alžīriju un Maroku 1963. gada oktobrī.

Smilšu karš
Daļa no Arābu Aukstā kara un Aukstā kara
Frontière Maroc-Algérie 1963
Datums1963. gada 14. oktobris1963. gada 30. oktobris
Vieta
Alžīrijas un Marokas robeža
Iznākums Neizšķirts
Karotāji
Flag of Alžīrija Alžīrija Flag of Maroka Maroka
Komandieri un līderi

Valsts karogs: Alžīrija Ahmeds Ben Bella

Valsts karogs: Alžīrija Huari Bumedjēns

Valsts karogs: Maroka Hasans II

Valsts karogs: Maroka Driss Alami
Zaudējumi
60 kritušo, 250 ievainoto vai 300 kritušo, 379 karagūstekņi 39 kritušie, 57 karagūstekņi vai 200 kritušo

Priekšvēsture labot šo sadaļu

Pirms franču kolonizācijas (19. gadsimts) starp Alžīriju un Maroku nepastāvēja noteiktas robežas un daļa mūsdienu Alžīrijas teritorijas atradās Marokas varā. 1845. gada 18. martā starp Maroku un Franču Alžīriju noslēgtajā Magnias līgumā tika noteiktas robežas, taču zemes bez ūdens tika atzītas par dzīvei nederīgām un robežas tajās — par nevajadzīgām.

1901. gadā Francija anektēja (pievienoja Alžīrijai) Tuatas apvidu. 1912. gadā Maroka kļuva par Francijas protektorātu, robežām starp Maroku un Alžīriju netiekot stingrāk noteiktām. 1952. gadā, pēc derīgo izrakteņu (nafta, dzelzsrūda) krājumu atklāšanas, Francija iekļāva Tindufu un Bešaru savos Alžīrijas departamentos. 1956. gadā Francija izbeidza savu protektorātu pār Maroku, kura uzreiz pieprasīja atdot strīdīgos departamentus, Francija šo prasību atteicās izpildīt.

Alžīrijas neatkarības kara laikā Maroka atbalstīja Nacionālās atbrīvošanas fronti cīņā pret frančiem. Taču Nacionālās atbrīvošanas fronte kā alžīriešu nacionālistu kustība neatbalstīja Marokas pretenzijas uz Tindufu un Bešaru, kā arī domu par Lielo Maroku. Pēc Alžīrijas neatkarības iegūšanas Nacionālā fronte paziņoja par koloniālo robežu pagaidu saglabāšanu. 1963. gadā Marokas karalis Hasans II Alžīrā tikās ar Alžīrijas prezidentu Ahmedu Ben Bellu, lai apspriestu nenoteiktās robežas, taču Ben Bella nolēma atlikt šī jautājuma izskatīšanu. Tobrīd Alžīrijas valdība centās atjaunot valsti pēc kara, turklāt Kabilijā norisinājās berberu sacelšanās. Alžīrieši turēja aizdomās Maroku par berberu nemiernieku atbalstīšanu, savukārt Hasanam II opozīcijā esošie marokānieši simpatizēja Alžīrijai — šo notikumu dēļ Hasans II izvirzīja karaspēku uz Tindufu.

Konflikta gaita labot šo sadaļu

Pēc daudzām sadursmēm uz robežas 1963. gada 25. septembrī sākās kaujas oāžu pilsētu Tindufas un Figigas apvidū. Karaliskā Marokas armija virzījās Alžīrijas iekšienē.

Alžīrijas Nacionālie tautas bruņotie spēki, tikko izveidoti no Nacionālās atbrīvošanas frontes partizāniem un vāji bruņoti, karoja asimetriski. To bruņojumu veidoja ieroči no Francijas, Vācijas, Čehoslovākijas, ASV. 1962. gadā Alžīrija pasūtīja no Francijas AMX-13 tankus, taču tobrīd Alžīrijas rīcībā bija tikai 12 šādu tanku. PSRS piegādāja 10 T-34 tankus, taču tie bija pielāgoti tikai mīnu lauku attīrīšanai.

Marokas bruņotie spēki bija mazāki kareivju skaita ziņā, taču bija labāk aprīkoti. To rīcībā bija 40 T-54/55 tanku, 12 SU-100 artilērijas pašgājējiekārtu, 17 AMX-13s tanku, Panhard EBR bruņoto automašīnu parks, aviācija.