Skropstainā krustmadara
Skropstainā krustmadara (Cruciata laevipes) ir augu suga rubiju dzimtas krustmadaru ģintī. Savvaļā tā ir sastopama Eiropas dienvidos, rietumos un vidusdaļā, kā arī Rietumāzijā. Ziemeļeiropā, tostarp Latvijā, tā ir adventīva augu suga.[1]
| Skropstainā krustmadara Cruciata laevipes (Opiz.) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Augi (Plantae) |
| Nodalījums | Segsēkļi (Magnoliophyta) |
| Klase | Divdīgļlapji (Magnoliopsida) |
| Rinda | Genciānu rinda (Gentianales) |
| Dzimta | Rubiju dzimta (Magnoliopsida) |
| Ģints | Krustmadaras (Cruciata) |
| Suga | Skropstainā krustmadara (Cruciata laevipes) |
| Sinonīmi | |
| Galium cruciata (L.) Scop. | |
 Skropstainā krustmadara Vikikrātuvē | |
Morfoloģija labot šo sadaļu
Skropstainā krustmadara ir daudzgadīgs 15—50 cm garš lakstaugs ar pacilu vai stāvu, vienkāršu vai pie pamata zarojošu četršķautņainu stublāju, kurš ir blīvi klāts ar atstāvošiem, stīviem matiņiem.
Lapas ir eliptiskas vai plati lancetiskas, 0,8—2 cm garas un 0,3—0,8 cm platas, sēdošas mieturos pa 4. Lapas gals ir strups un mala skropstaina. Augļu laikā lapas noliecas uz leju.
Ziedi ir vairogos, kas sakārtoti mieturos lapu žāklēs. Ziedkopa īsāka nekā lapas. Vairogā ir 5—9 ziedi. Kauss neizveidots. Vainags četrdaļīgs, dzeltens, saaudzis. Ziedkopas vidējie ziedi ir divdzimumu, malējie — vīrišķie. Auglis ir kails, eliptisks riekstiņš (skaldauglī attīstīts tikai viens riekstiņš). Zied maijā un jūnijā.[1]
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ 1,0 1,1 «skropstainā krustmadara - Cruciata laevipes Opiz - Augi - Latvijas daba». www.latvijasdaba.lv. Skatīts: 2022-02-12.
Ārējās saites labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Skropstainā krustmadara.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Encyclopædia of Life raksts (angliski)