Skorpions ir viens no 12 zodiaka zvaigznājiem. Skorpionu pie debesīm var redzēt vasaras naktīs, tāpēc šis zvaigznājs ir vasaras zvaigznājs. Skorpions ir salīdzinoši liels zvaigznājs, kas labāk redzams dienvidos. Šajā zvaigznājā atrodas Piena Ceļš un šī iemesla dēļ šajā zvaigznājā ir daudz interesantu objektu. Skorpionu var pazīt pēc tā īpatnējās zvaigžņu konfigurācijas, kas atgādina pūķi ar līku un garu asti dienvidu virzienā. Latvijā aste slēpjas aiz apvāršņa.

Skorpions
Scorpius
Zvaigznāja karte ar tā robežām
Saīsinājums (latīniski): Sco
Nosaukums (latīniski) Scorpius
Rektascensija: 16 h
Deklinācija: -30°
Zvaigznāja platība: 497 kv. grādi. (33. vieta)
Galvenās zvaigznes: 15
Zvaigznes ar eksoplanētām: 5
Spožas zvaigznes: 13
Tuvās zvaigznes: 3
Spožākā zvaigzne: Antaress (0,96m)
Tuvākā zvaigzne: HD 156384 (22,74 ly)
Mesjē kataloga objekti: 4
Meteoru plūsmas:
Robežzvaigznāji Strēlnieks
Čūsknesis
Svari
Vilks
Leņķmērs
Altāris
Dienvidu Vainags
Redzams Latvijā vasarā
Redzams platuma grādos no +40° līdz −90°
Skorpiona zvaigznājs Johannesa Hevēlija zvaigžņu atlasā

Skorpiona spožākā zvaigzne ir Antaress. Tā ir sarkana. Tulkojumā Antaress nozīmē Marsa sāncense . Antaress ir dubultzvaigzne. Tās diametrs ir 300 reizes lielāks par Saules diametru, bet temperatūra ir 3300 K. Antaresa pavadonis ir neliela zaļgana zvaigzne.

Mīts par zvaigznāja rašanos labot šo sadaļu

Mitoloģijā Skorpionu attēlo kā vēžveidīgu dzīvnieku. Kādreiz tas tik ļoti izbiedējis Apollona zirgus, ka Saules dēls Faetons, kas vadījis pajūgu, izkritis no ratiem. Toties cita teika vēsta, ka neviens dzīvnieks nav varējis tikt galā ar pārdrošo mednieku Orionu. Katru, kas mēģinājis to nomaitāt, viņš pieveicis. Tad Skorpions no slēptuves klusām pielīdis Orionam no mugurpuses un iecirtis savu indīgo dzeloni viņa kājā. Lai izbēgtu no dieva soda, Skorpions aizrāpojis uz pretējo debess pusi. Tur tas spīd vēl šodien.

Skatīt arī labot šo sadaļu

Ārējās saites labot šo sadaļu