Skeltona glečers
Skeltona glečers (angļu: Skelton Glacier) ir ap 170 km garš un 8 līdz 18 km plats šļūdonis Antarktīdā. Sākas no Polārā plato un noplūst uz Rosa šelfa ledāju caur Transantarktīdas kalnu grēdu, kur ieplūst Skeltona līcī Hilarija krastā. Austrumos un ziemeļaustrumos to norobežo Karaliskās Biedrības grēda, rietumos — Vusteras grēda un vairākas nelielas kalnu grēdas ziemeļrietumos no tās. Sākas no tā saucamā Portāla starp Lešlija kalniem ziemeļos un Portāla kalnu dienvidos un noplūst uz dienvidiem 55x45 km plašajā Skeltona sniegājā, ko rietumos norobežo Bumeranga grēda un Skeltona leduskritums. Tālāk, apliecot Vusteras grēdu, tas noplūst uz šelfa ledāju.
| Skeltona glečers | |
|---|---|
 | |
  Skeltona glečers |
|
| Kontinents | Antarktīda |
| Izvietojums | Transantarktīdas kalni |
| Sākums | Polārais plato |
| Ieplūst | Rosa šelfa ledājs |
| Koordinātas | 78°41′37″S 161°38′33″E / 78.69361°S 161.64250°EKoordinātas: 78°41′37″S 161°38′33″E / 78.69361°S 161.64250°E |
| Garums | 170 km |
| Platums | 8—18 km |
Glečers nosaukts pēc Skeltona līča, kas savukārt nodēvēts par godu Roberta Skota ekspedīcijas kuģa Discovery galvenajam inženierim Redžinaldam Skeltonam (Reginald W. Skelton).[1] 1957.—1958. gadā Skeltona glečers tika izvēlēts par ceļu, pa kuru Britu Sadraudzības Transantarktiskā ekspedīcija šķērsoja Transantarktīdas kalnus ceļā no Dienvidpola uz Skotas staciju.[2]
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ ASV Ģeoloģijas dienesta Ģeogrāfisko nosaukumu informācijas sistēma (USGS GNIS): Skeltona glečers
- ↑ Exploring Polar Frontiers: A Historical Encyclopedia, Volume 1, 2, By William James Mills