Skarabeju dzimta (latīņu: Scarabaeidae) — visēdāju vaboļu dzimta. Tā ir liela daudzveidīga dzimta, kurā ietilpst apmēram 30 000 sugas, no kurām savukārt Latvijā sastopamas 86 sugas.[1] Viena no raksturīgākajām šīs dzimtas īpašībām ir vaboļu ūsiņu uzbūve, kuru galotnes sastāv no 3 līdz 7 plāksnīšveida posmiem, kas izplešoties ir līdzīgas vēdeklim; taču dažiem īpatņiem, piemēram, no Lethrus, ūsiņu gals nespēj izplesties kā vēdeklis.[2]

Skarabeju dzimta
Tēviņš Chalcosoma atlas
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsPosmkāji (Arthropoda)
KlaseKukaiņi (Insecta)
ApakšklaseSpārneņi (Pterygota)
KārtaVaboles (Coleoptera)
ApakškārtaVisēdājas vaboles (Polyphaga)
VirsdzimtaScarabaeoidea
DzimtaSkarabeju dzimta (Scarabaeidae)
Iedalījums
Skarabeju dzimta Vikikrātuvē

Apraksts labot šo sadaļu

Vairākums vaboļu no šīs dzimtas ir vidēji garas - no 2 līdz 60 mm, bet tomēr starp dzimtas sugām gadās īsti giganti, kuras pieder pie lielākajām vabolēm pasaulē. Vislielākās sastopamas Centrālamerikā un Dienvidamerikā, tās ir Dynastes hercules, kuru tēviņu garums sasniedz 160–165 mm[3][4], bet pēc dokumentāli nepierādītiem datiem pat līdz 178 mm. Otrā lielākā pēc garuma ir tās tuva radiniece Dynastes neptunus, kuru maksimālais tēviņa garums ir 158 mm[5] un vidējais garums 120–135 mm. Nākamās lielākās ir Dienvidamerikas Megasoma ģints pārstāves — Megasoma elephas, Megasoma actaeon, Megasoma mars, un vēl sugas no Āzijas ģints Chalcosoma, kuru garums var sasniegt 110–120 mm[4]. Skarabeju dzimtā ir vissmagākās vaboles pasaulē, atsevišķi tēviņi no Goliathus ģints, kuru garums ir 95–100 mm, var svērt pat 47 gramus[6], bet citos avotos pat 80—100 grami.[7]

Pieaugušo vaboļu morfoloģija labot šo sadaļu

Ķermenis kompakts, īsi ovāls; forma ir daudzveidīga: var būt ovāla, subkvadrātiska, cilindriska. Krāsa ir ļoti mainīga, var būt vai nebūt ar metālisku spīdumu. Piemēram, Chrysina ģints pārstāvji ir nokrāsoti dažādos zaļas krāsas toņos un bieži ar citu krāsu strīpām uz priekšspārniem, bet tomēr ir arī dažas sugas, kas ir pilnīgi gludas un metāliski spīdošas ar zeltainu vai sudrabainu krāsu. Dažas sugas var būt ar spurainu vai zvīņainu virsmu.[7]

Ekoloģija labot šo sadaļu

Skarabeju vaboļu dzīves cikls ir ļoti daudzveidīgs. Pieaugušas vaboles barojas uz dzīvnieku izkārnījumiem, maitas, sēnēm, veģetācijas, ziedputekšņiem vai ar augu saknēm.[8] Atzīmētas arī plēsīgas skarabejvaboles, piemēram Canthon kas medī lapgraužu skudras (no Attini cilts).[9]

Skatīt arī labot šo sadaļu

Atsauces un piezīmes labot šo sadaļu

  1. Dmitrijs Teļnovs (2004). Latvijas Entomoloģijas biedrība. Latvijas vaboļu (Insecta: Coleoptera) sugu saraksts. ISBN 9984-9768-0-7
  2. Г.В. Николаев. Пластинчатоусые жуки (Scarabaeoidea) Казахстана и Средней Азии. — Алма-Ата: Наука, 1987. — 232 с. — 1000 экз.
  3. Insect-Sale.com - We sell good quality insect specimens from around the world. - insect, insects, butterfly, butterflies, bugs, beetles, moths, coleoptera, lepidoptera, entomo...
  4. 4,0 4,1 Yukio Yaznda & Shuji Okejima. «Kafer der Welt», 1990, 126 pages, 700 col illus
  5. «The Breeding of Dynastes hercules hercules». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 20. maijā. Skatīts: 2011. gada 10. jūnijā.
  6. «Coleop-Terra Giant Beetles Goliathus goliatus». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 29. aprīlī. Skatīts: 2011. gada 11. decembrī.
  7. 7,0 7,1 А.В. Фролов. Пластинчатоусые (Scarabaeidae). ZIN.ru
  8. Nadir Ali Shah & Naheed Shah (2022). Ecological Benefits of Scarab beetles (Coleoptera:Scarabaeidae) on Nutrient Cycles: A Review Article. {{doi:www.doi.org/10.29011/2574-7258.010109}}
  9. Luiz Carlos Forti, Isabela Maria Piovesan Rinaldi, Roberto da Silva Camargo & Ricardo Toshio Fujihara (2011). Predatory Behavior of Canthon virens (Coleoptera: Scarabaeidae): A Predator of Leafcutter Ants. A Journal of Entomology, Volume 2012. {{doi:https://doi.org/10.1155/2012/921465}}