Skaistais augstiņš
Skaistais augstiņš (Centaurium pulchellum) ir augu suga genciānu dzimtas augstiņu ģintī. Savvaļā tā ir sastopama piejūras un iekšzemes (biežāk sāļainās) pļavās Eiropā, Ziemeļāfrikā un Rietumāzijā. Latvijā skaistais augstiņš ir sastopams reti un nevienmērīgi — pārsvarā piejūrā un valsts vidusdaļā.
| Skaistais augstiņš Centaurium pulchellum (Sw.) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Augi (Plantae) |
| Nodalījums | Segsēkļi (Magnoliophyta) |
| Klase | Divdīgļlapji (Magnoliopsida) |
| Rinda | Genciānu rinda (Gentianales) |
| Dzimta | Genciānu dzimta (Gentianaceae) |
| Ģints | Augstiņi (Centaurium) |
| Suga | Skaistais augstiņš (Centaurium pulchellum) |
 Skaistais augstiņš Vikikrātuvē | |
Ierakstīts Latvijas Sarkanajā grāmatā 2. kategorijā.[1]
Morfoloģija labot šo sadaļu
Skaistais augstiņš ir viengadīgs vai divgadīgs, 5—20 cm garš lakstaugs ar četršķautņainu, pacilu vai stāvu stublāju. Atšķirībā no citiem Latvijā sastopamajiem augstiņiem, skaistajam augstiņam pie stublāja pamata nav lapu rozetes. Parasti blīvi zaro no pamata, kaut gan retumis sastopami arī nezarojoši augi.
Lapas ir olveidīgas vai ovālas, 0,5—1,2 cm garas un 0,2—0,6 cm platas, uz stublāja sēdošas, pretējas, ar gludu malu un strupu (apakšējās) vai smailu (augšējās) galu. Lapām ir 5 dzīslas, dzīslojums neskaidrs.
Ziedi ir stublāju un zaru galos dihāzijā. Pēc krāsas tie ir rožaini sārti. Vainaglapas un kauslapas visbiežāk ir 5 (retāk 4). Raksturīgs tas, ka dziļi šķeltās kauslapas ir īsākas nekā vainaga stobriņš. Pie zieda pamata ir nelielas pieziedlapas. Auglis ir strupa divvāršņu pogaļa. Zied no jūlija līdz augusta beigām.
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ «skaistais augstiņš - Centaurium pulchellum (Sw.) Druce - Augi - Latvijas daba». www.latvijasdaba.lv. Skatīts: 2022-02-17.
Ārējās saites labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Skaistais augstiņš.
- Encyclopædia of Life raksts (angliski)