Sirdarja (kazahu: Сырдария; tadžiku: Сирдарё; uzbeku: Sirdaryo; persiešu: سيردريا) ir upe Centrālāzijā, kādreiz saukta arī kā Jaksarta (no sengrieķu vārda ὁ Ιαξάρτης). Grieķu nosaukums ir cēlies no seno persiešu Yakhsha Arta ("Liela pērļainā"), kas ir norāde uz upes ūdens krāsu. Viduslaiku islāma rakstos upi pazīst ar nosaukumu Sajona (سيحون) - viena no četrām Paradīzes upēm. (Amudarja līdzīgi tika saukta par Džahonu, kā vēl viena no četrām).

Sirdarja
uzbeku: Sirdaryo
tadžiku: Сирдарё
kazahu: Сырдария
Sirdarja Tadžikistānā
Sirdarja Tadžikistānā
Sirdarjas tecējums kopā ar Narinu
Sirdarjas tecējums kopā ar Narinu
Satekupes Narina un Karadarja
40°54′2″N 71°45′30″E / 40.90056°N 71.75833°E / 40.90056; 71.75833
Ieteka Arāla jūra
46°9′26″N 60°53′28″E / 46.15722°N 60.89111°E / 46.15722; 60.89111Koordinātas: 46°9′26″N 60°53′28″E / 46.15722°N 60.89111°E / 46.15722; 60.89111
Baseina valstis Karogs: Kirgizstāna Kirgizstāna
Karogs: Uzbekistāna Uzbekistāna
Karogs: Tadžikistāna Tadžikistāna
Karogs: Kazahstāna Kazahstāna
Caurteces valstis Karogs: Uzbekistāna Uzbekistāna
Karogs: Tadžikistāna Tadžikistāna
Karogs: Kazahstāna Kazahstāna
Garums 2212 km
Vidējā caurtece 703 m³/s 
Gada notece 28 km³ 
Baseina platība 219 000 km² 
Sirdarja Vikikrātuvē

Nosaukums nāk no persiešu valodas un jau ilgi ir ticis lietots Austrumu pasaulē, bet Rietumu pasaulē ienācis samērā nesen. Pirms 20. gadsimta upi pazina pēc tās senajiem grieķu nosaukumiem. Tā iezīmēja Maķedonijas Aleksandra iekarojumu ziemeļu robežu. Grieķu vēsturnieki ir izteikuši apgalvojumu, ka šeit 329 p.k. viņš nodibināja pilsētu Aleksandrijas Eshātu (Ἀλεξάνδρεια Εσχάτη, burtiski, "Tālākā Aleksandrija") ar pastāvīgu garnizonu. Pilsētu tagad sauc par Hudžandu. Patiesībā viņš tikai pārsauca un iespējams, paplašinaja Kiropoles pilsētu, ko dibināja Persijas karalis Kīrs Lielais divus gadsimtus iepriekš.

Upe rodas, satekot Narinai un Karadarjai Fergānas ielejā Uzbekistānā. Tā plūst 2212 kilometrus uz rietumiem caur Tadžikistānu, Uzbekistānu un dienvidu Kazahstānu uz Arāla jūru. Sirdarja apūdeņo 800000 kvadrātkilometru platību, bet ūdeni ņem ne vairāk kā 200000 kvadrātkilometros. Tās notece ir samērā nelieli 28 kubikkilometri gadā - puse no tās "māsas" upes Amudarjas.

Savā tecējumā tā nodrošina ar ūdensapgādi pašu auglīgāko kokvilnas plantāciju reģionu Centrālāzijā pie Kokandas, Hudžandas, Kizilordas un Turkestānas pilsētām.

Visas upes plūsmas garumā plešas plaša kanālu sistēma. Daudzus no tiem uzcēla 18. gadsimtā uzbeku Kokandas hanistes laikā. Liela apjoma paplašināšana padomju laikā, lai apūdeņotu kokvilnas laukus, noveda pie ekoloģiskas katastrofas, upei izžūstot pirms Arāla jūras sasniegšanas. Šobrīd tur uz dzīvi apmetušies miljoniem cilvēku un Kazahstānas un Uzbekistānas politisko režīmu dēļ nav skaidru risinājumu, kas ļautu šo situāciju labot.

Skatīt arī labot šo sadaļu

Ārējās saites labot šo sadaļu