Silīcijskābe

Silīcijskābe, pazīstama arī kā kramskābe, ir ļoti vāja silīciju un skābekli saturoša skābe ar mainīgu sastāvu ([SiO_x(OH)_4-2x]_n). Hidrolizējoties silikātiem (silīcijskābes sāļiem) vai silīcija skābajiem binārajiem savienojumiem, rodas ortosilīcijskābe H₄SiO₄, kas eksistē tikai vājos ūdens šķīdumos. Uzglabājot tā polimerizējas un veido koloīdos šķīdumus — solus, kuri vēlāk pārvēršas recekļainās liela tilpuma nogulsnēs ar lielu ūdens saturu vai arī pilnīgi sarec, veidojot gelu. Ir pazīstama arī metasilīcijskābe H₂SiO₃. Silīcijskābju sastāvs ir atkarīgs no iegūšanas veida un reakciju apstākļiem.

Silīcijskābe
Mēģene ar silīcijskābi
Citi nosaukumi	ortosilīcijskābe
CAS numurs	10193-36-9
Ķīmiskā formula	H4SiO4
Molmasa	95,988 g/mol

Ķīmiskās īpašības

Atšķirībā no daudzām citām neorganiskām skābēm silīcijskābe ūdenī gandrīz nešķīst. Tā kā silīcijskābe ir ūdenī praktiski nešķīstoša, tad ūdeņraža joni no tās molekulām gandrīz nemaz neatšķeļas. Tāpēc silīcijskābei nav raksturīga skābēm kopējā īpašība — iedarbība uz indikatoriem. Silīcijskābe ir nestabila — tā sadalās, pat nedaudz karsējot:

H₂SiO₃ → SiO₂ + H₂O

Ja polimērās silīcijskābes nogulsnes uzmanīgi izkarsē, var iegūt tā saucamo silikagelu — sīkdispersu silīcija dioksīdu, kam piemīt laba ūdens uzsūkšanas spēja.

Iegūšana

Silīcijskābi iegūst, hidrolizējot silikātu šķīdumus. To nav iespējams iegūt koncentrētā veidā, jo tā sadalās par ūdeni un silīcija dioksīdu. Silikātus lielākoties iegūst, sārmiem vai bāziskajiem oksīdiem reaģējot ar silīcija dioksīdu.

Silikātu koloidālos šķīdumus izmanto papīra ražošanā un tekstilrūpniecībā, keramisko izstrādājumu un katalizatoru ražošanā, foto materiālu gaismas jutīgo kārtiņu izveidē, ūdens un eļļu attīrīšanas filtru izgatavošanā. Daudzi dabā sastopamie minerāli ir silikāti.