Sibīrijas kolonoks jeb Sibīrijas zebiekste (Mustela sibirica) ir neliels sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs. Sibīrijas kolonoku sauc arī par Sibīrijas kalnu zebieksti vai Himalaju zebieksti. Sibīrijas kolonoka tuvākā radiniece ir Eiropas ūdele (Mustela lutreola) un Japānas zebiekste (Mustela itatsi), ko senākos informācijas avotos klasificē kā Sibīrijas kolonoka pasugu, saucot to par Sahalīnas kolonoku (Mustela sibirica itatsi).

Sibīrijas kolonoks
Mustela sibirica (Pallas, 1773)
Sibīrijas kolonoks
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlaseZīdītāji (Mammalia)
KārtaPlēsēji (Carnivora)
DzimtaSermuļu dzimta (Mustelidae)
ApakšdzimtaSermuļu apakšdzimta (Mustelinae)
ĢintsSermuļi (Mustela)
SugaSibīrijas kolonoks (Mustela sibirica)
Izplatība
  Dabiskais izplatības areāls
  Introdukcijas areāls
Sibīrijas kolonoks Vikikrātuvē

No Sibīrijas kolonoka kažoka spalviņām ražo smalkākās un labākās akvareļu otiņas, kā arī eļļas krāsu otas.[1] Tās sauc par kolonoka sabuļu otām (angļu: kolinsky sable brushes), tām izmanto Sibīrijas kolonoka tēviņu ziemas kažoka astes spalvas, nevis sabuļa spalvas, kā visbiežāk cilvēki domā. Latvijas informācijas avotos šīs otas bieži tiek kļūdaini sauktas par Sibīrijas caunu otām.[2]

Ķīnā šo zebieksti sauc par huang shu lang (latviešu: dzeltenais žurku vilks). Starp ķīniešiem pastāv māņticība, ka kolonoka gars var ceļot un nozagt cilvēka dvēseli, iemiesojoties tās vietā cilvēkā.

Izplatība labot šo sadaļu

Sibīrijas kolonoks dzīvo viscauri Austrumāzijā; gandrīz visā Sibīrijas teritorijā, izņemot polāros apgabalus. Uz ziemeļiem tas ir sastopams līdz Ohotskas jūrai, bet uz dienvidiem līdz Kvangtungai Ķīnā. Dienvidu daļā uz rietumiem tas sastopams līdz Tibetai un Gobi tuksnesim. Ziemeļu daļā tas uz rietumiem dzīvo līdz Krievijas rietumu robežai Urālu kalniem. Sibīrijas kolonoks ir introducēts vairākās Japānas salās.[3]

Sibīrijas kolonoks ir tipisks taigas iemītnieks, Taivānā tas dzīvo tikai kalnos 1400—1700 metrus virs jūras līmeņa. Savu migu tas iekārto ūdens tuvumā.[3]

Izskats labot šo sadaļu

 
Sibīrijas kolonoks ziemas kažokā

Sibīrijas kolonoka ķermenis ir slaids, garš un lokans ar īsām kājām. Tam ir gara, pūkaina aste. Tēviņi ir nedaudz lielāki par mātītēm. Ķermeņa garums tēviņiem bez astes ir 28—39 cm, astes garums 15—21 cm, svars 650—820 g, mātītēm ķermeņa garums ir 25—30 cm, astes garums 13—16 cm, svars 360—430 g.[3] Galvas forma saspiesta. Ausis platas, zemas un noapaļotas. Kažoka krāsa vasarā ir sarkanbrūna vai ruda, ziemā tas kļūst gaišāks, zeltaināks.[4] Augšlūpas un apakšžokļa matojums ap degungalu ir balts, tāpat kā Eiropas ūdelei. Ap acīm tumša matojuma maska. Ziemas kažoks Sibīrijas kolonokam ir ļoti biezs un pūkains.

Uzvedība labot šo sadaļu

Sibīrijas kolonoks ir nakts dzīvnieks, izņēmums ir mātes ar mazuļiem. Tie ir nometnieki, lai gan dažreiz tie migrē, lai atrastu barību. Vienas nakts laikā kolonoks nostaigā apmēram 10—12 km, reizēm 18—20 km.[5] Tas pārvietojas lēcieniem, spēj rāpties arī kokā. Migu iekārto zem koka saknēm, akmeņiem, bieži ieņem citu dzīvnieku izraktās alas.[4] Briesmu gadījumā izdala smaku ar sekrētu no dziedzeriem zem astes.[5]

Sibīrijas kolonoka galvenie dabīgie ienaidnieki ir lielie, plēsīgie putni.[3]

Barība labot šo sadaļu

Sibīrijas kolonoks medī ūdensžurkas, strupastes, peles, vāveres, lēcējpeles, kukaiņus, putnus un vardes, izēd no ligzdām olas. Tas, ja ir ispējams, ēd arī riekstus un ogas.[4] Kad medījuma ir daudz, Sibīrijas kolonoks uzkrāj medījuma pārpalikuma rezerves slēptuvē.[5]

Vairošanās labot šo sadaļu

Riesta laikā ziemas beigās tēviņi var saplēsties par mātītes uzmanību. Grūsnība ilgst apmēram 29 dienas. Laikā no aprīļa līdz jūnijam piedzimst 2—12 nevarīgi, akli mazuļi, ar vidējo skaitu 5 mazuļi. Acis atveras pēc mēneša. Māte tos zīda ar pienu 2 mēnešus. Rudenī jaunie kolonoki pamet ģimeni. Dzimumbriedumu jaunie Sibīrijas kolonoki sasniedz 2 gadu vecumā. Savvaļā tie dzīvo apmēram 5—6 gadus, nebrīvē 10 gadus.[3]

Atsauces labot šo sadaļu

  1. «Kolonok Artist's Brushes - The Finest Watercolor, Acrylic, and Oil Paint Brushes». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 24. aprīlī. Skatīts: 2010. gada 28. februārī.
  2. «Otas CNI-NSP Baltija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 16. februārī. Skatīts: 2010. gada 28. februārī.
  3. 3,0 3,1 3,2 3,3 3,4 ADW: Mustela sibirica: Information
  4. 4,0 4,1 4,2 «Mustela sibtricus Palias | Art Brushes Store». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2006. gada 20. augustā. Skatīts: 2010. gada 28. februārī.
  5. 5,0 5,1 5,2 «ДЦК "Соболь"». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 24. jūnijā. Skatīts: 2010. gada 28. februārī.

Ārējās saites labot šo sadaļu