Sibīrijas baltegle

Sibīrijas baltegle (latīņu: Abies sibirica) ir priežu dzimtas suga.

Sibīrijas baltegle Abies sibirica
Klasifikācija
Valsts	Augi (Plantae)
Nodalījums	Kailsēkļi (Pinophyta)
Klase	Skujkoku klase (Pinopsida)
Rinda	Priežu rinda (Pinales)
Dzimta	Priežu dzimta (Pinaceae)
Ģints	Baltegles (Abies)
Suga	Sibīrijas baltegle (Abies sibirica)
Sibīrijas baltegle Vikikrātuvē

Savvaļā tā ir sastopama Krievijas Eiropas daļas ziemeļaustrumos, tālāk līdz Austrumāzijai, dienvidos līdz Mongolijai un Kazahstānai. Aug kalnu nogāzēs, upju ielejās. Kalnos paceļas līdz meža robežai (1200—2000 m vjl.).

Apraksts

Mūžzaļi, dabiskajā izplatības areālā 20—40 m augsti skuju koki ar šauri konisku vainagu. Miza tumši pelēkbrūna, gluda, ar sveķu pūslīšiem. Pumpuri sīki, apaļi, sveķaini. Skujas uz zariņiem vērstas dzinuma gala virzienā, pārsedzas, mīkstas, galā strupas, ar jomu, tumši zaļas, virspusē spīdīgas, apakšpusē ar 2 bālganām atvārsnīšu joslām. Zied maijā. Čiekuri stāvi, 5—8 cm gari, sākumā sarkanbrūni, nobrieduši gaiši brūni. Segzvīņas īsākas par čiekurzvīņām, čiekura ārpusē nav redzamas. Čiekuri nobriest septembrī, pēc tam sairst.

Aug labi drenētās smilšmāla augsnēs, it īpaši kaļķainās. Cieš no vējlauzēm un sakņu trupes. Jaunībā nepieciešams daļējs apēnojums, ēncietīga, vēlāk labi aug pilnā apgaismojumā. Cieš no vēlajām pavasara salnām un gaisa piesārņojuma. Ziemcietīga.

Izmantošana

Ļoti dekoratīva. Stāda grupās, masīvos, rindās, vējlauzēju stādījumos, pa vienai. Skujas izmanto ēterisko eļļu, sveķu, terpentīna ieguvei. Latvijā kā meža kultūra nav sevi attaisnojusi.

Galerija

• 
  Miza
• 
  Zari un skujas
• 
  Jauni dzinumi un pumpuri
• 

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Sibīrijas baltegle.

• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Encyclopædia of Life raksts (angliski)