Serīns
Serīns (Ser, 2-amino-3-hidroksipropionskābe, β-oksialanīns, C3H7NO3) ir dzīvo organismu aminoskābe. Serīns pieder pie hidroksiaminoskābēm. Serīns ir bezkrāsaina kristāliska viela (heksagonāli kristāli).
| Serīns | |
|---|---|
  L-serīna struktūrformula un molekulas modelis | |
| Ķīmiskā formula | C3H7NO3 |
| Molmasa | 105,09 g/mol |
| Blīvums | 1537 kg/m3 |
| Kušanas temperatūra | 228 °C (sadalās) |
| Viršanas temperatūra | - |
| Izoelektriskais punkts | 5,68 |
Atrašanās dabā labot šo sadaļu
Serīns ietilpst gandrīz visu dabā sastopamo olbaltumvielu sastāvā. Visvairāk serīna ir zīda olbaltumvielās. Organismā serīns sintezējas no glikolīzes starpprodukta - 3-fosfoglicerāta.
Bioloģiskā nozīme labot šo sadaļu
Serīns nodrošina daudzu fermentu funkcijas, piedaloties to aktīvo centru veidošanā. Olbaltumvielas šķeļošie fermenti ar šādiem aktīvajiem centriem tiek dēvēti par serīna endopeptidāzēm. Serīns piedalās vairāku citu aizstājamo aminoskābju - glicīna, cisteīna, metionīna, triptofāna - biosintēzē.
Serīna noārdīšanās procesā tas dezaminējas, veidojoties pirovīnogskābei.
Fosfororganiskās indes ir toksiskas, jo iedarbojas uz serīna hidroksilgrupām - pievienojoties tām, šādas indes un kaujas vielas bloķē fermentu (galvenokārt acetilholīnesterāzes) katalītisko aktivitāti.