Savojas princis Eižens

Savojas princis Eižens (vācu: Eugen von Savoyen; dzimis 1663. gada 18. oktobrī, miris 1736. gada 21. aprīlī) bija viens no visu laiku izcilākajiem Hābsburgu monarhijas karavadoņiem. Kalpojis trijiem Austrijas valdniekiem Leopoldam I, Jozefam I un Kārlim VI.

Savojas princis Eižens Eugen von Savoyen/Eugène de Savoie-Carignan Personīgā informācija Dzimis 1663. gada 18. oktobrī Parīze, Francijas karaliste (tagad Francija) Miris 1736. gada 21. aprīlī (72 gadi) Vīne, Svētā Romas impērija (tagad Austrija) Vecāki Eižens Moriss un Olimpija Mančini Paraksts

Militārais dienests Dienesta laiks 1683.—1735. Valsts Hābsburgu monarhija Kaujas darbība Lielais turku karš (1667—1699) Deviņgadu karš (1688–1697) Spānijas mantojuma karš (1701—1714) Austriešu—turku karš (1716—1718) Polijas mantojuma karš (1733—1738)

Dzīvesgājums

Dzimis Parīzē, itāļu augstmaņu ģimenē. Uzauga Francijas karaļa Luija XIV galmā. Tā kā Eiženam bija vāja veselība, iesākumā viņam bija paredzēta garīdznieka karjera, tomēr 19 gadu vecumā viņš iestājās militārā dienestā. Nebūdams pieprasīts Francijas armijā, viņš devās uz Vīni, kur iestājās Hābsburgu armijā tieši pirms Lielā turku kara 1683. gada 11.—12. septembra Kaujas par Vīni, kurā piedalījās. Vēlāk piedalījās 1687. gada Mohāčas kaujā, 1688. gadā tika ievainots Belgradas aplenkumā.

Kopā ar brālēnu Viktoru Amadeju II piedalījās Deviņgadu karā cīņās pret Franciju, iesākumā pie Reinas, vēlāk Pjemontā. 1697. gadā princis Eižens atkal iesaistījās kaujās pret turkiem un 1697. gada 11. septembrī smagi sakāva tos Zentas kaujā. Tā bija viena no smagākajām sakāvēm Osmaņu impērijas vēsturē — gāja bojā 25 000—30 000 turku, bet austriešiem bija tikai 429 kritušie. Šī spīdošā uzvara padarīja princi Eiženu par Eiropas slavenību.

1701. gadā princis Eižens iesaistījās Spānijas mantojuma karā, kur vairākkārtēji (dažās kaujās kopā ar angļiem Malboro hercoga vadībā) sakāva franču karaspēku — Karpi kaujā 1701. gada jūlijā, Kjari kaujā 1701. gada septembrī, Otrajā Hehštetas kaujā 1704. gads augustā, Turīnas kaujā 1706. gada septembrī, Audenardes kaujā 1708. gada jūlijā, Malplakē kaujā 1709. gada septembrī, tomēr zaudēja Denēnas kaujā 1712. gada jūlijā.

Pēc Krievijas cara Pētera I neveiksmēm 1710.—1711. gada Krievu—turku karā, atsākās austriešu karadarbība pret turkiem. Princis Eižens sakāva turkus Petrovaradinas kaujā 1716. gada augustā, bet 1717. gada augustā ieņēma Belgradu.

No 1716. līdz 1724. gadam Eižens bija Dienvidnīderlandes (apmēram mūsdienu Beļģija) ģenerālgubernators, tomēr valdīja no Vīnes ar iecelta pārstāvja palīdzību. No 1733. gada, vecuma dēļ fiziski un mentāli vājāks, princis Eižens diezgan neveiksmīgi piedalījās Polijas mantojuma karā. Miris 1736. gadā. Princis Eižens kā rezidenci izmantoja par saviem līdzekļiem uzcelto grezno Belvederes pili Vīnē.