Sausdeguna pērtiķi
Sausdeguna pērtiķi (Haplorrhini) ir viena no divām primātu kārtas apakškārtām, kas apvieno augstākos primātus (Simiiformes), ieskaitot pērtiķus, cilvēkpērtiķus un cilvēkus, un puspērtiķu tarsiju dzimtu (Tarsiidae).[1][2]
| Sausdeguna pērtiķi Haplorrhini (Pocock, 1918) | |
|---|---|
 Vāveru pērtiķis (Saimiri sciureus) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Zīdītāji (Mammalia) |
| Kārta | Primāti (Primates) |
| Apakškārta | Sausdeguna pērtiķi (Haplorrhini) |
| Iedalījums | |
|
2 infrakārtas:
| |
 Sausdeguna pērtiķi Vikikrātuvē | |
Evolūcija labot šo sadaļu
Sausdeguna pērtiķi un slapjdeguna pērtiķi (Strepsirrhini) ir atdalījušies viens no otra apmēram pirms 63 miljoniem gadu. Pagāja 5 miljoni gadu, evolūcijas izpratnē īss brīdis, un tarsiju grupa nodalījās no kopējās sausdeguna pērtiķu grupas, nosacīti saglabājoties bez būtiskām izmaiņām līdz mūsdienām. Tieši tādēļ tarsijiem ir saglabājušās daudzas puspērtiķu iezīmes, un tie ārēji ir līdzīgāki slapjdeguna pērtiķiem kā pārējiem sausdeguna pērtiķiem. Līdz mūsdienām ir izdzīvojušas 9 tarsiju sugas, kuras visas pieder vienai tarsiju dzimtai (Tarsiidae).
Visi pārējie sausdeguna pērtiķi pieder augstāko primātu infrakārtai (Simiiformes). Augstāko primātu infrakārta sadalās 2 daļās: Jaunās pasaules pērtiķos (Platyrrhini) un Vecās pasaules pērtiķos (Catarrhini). Jaunās pasaules pērtiķi no kopējā zara atdalījās pirms 40 miljoniem gadu, bet Vecās pasaules pērtiķi pirms 25 miljoniem gadu sadalījās zemākajos šaurdeguna pērtiķos (Cercopithecoidea) un augstākajos šaurdeguna pērtiķos (Hominoidea), kas ietver cilvēkpērtiķus un cilvēkus. Pastāv uzskats, ka augstākie šaurdeguna pērtiķi attīstījās Āfrikā, tomēr pēdējos gados atrastās augstāko primātu fosilijas Pakistānas kalnos liek zinātniekiem pārvērtēt šo teoriju.
Īpašības labot šo sadaļu
Lai arī sausdegunu pērtiķu grupa ir ļoti daudzveidīga un dažāda, ietverot puspērtiķus tarsijus, pērtiķus, cilvēkpērtiķus un cilvēkus, tomēr visiem ir dažas kopīgas īpašības. Visi sausdeguna pērtiķi gēnu mutācijas rezultātā ir zaudējuši spēju ražot C vitamīnu un var to uzņemt tikai ar barību.[3] Turpretī slapjdeguna pērtiķi, kā daudzi citi zīdītāji, spēj paši saražot C vitamīnu. Sausdeguna pērtiķu augšlūpa nav tieši saistīta ar degunu un neveido kopīgu purniņu, kāds ir raksturīgs pārējiem dzīvniekiem, slapjdeguna pērtiķus ieskaitot. Līdz ar to augšlūpa ir kustīga, un tā spēj veidot sejā dažādas izteiksmes. Smadzenes ir daudz lielākas, salīdzinot ar ķermeņa masu, un attīstītākas kā slapjdeguna pērtiķiem. Galvenā maņa ir redze. Kopumā tie ir augstāk organizēti nekā slapjdeguna pērtiķi, bet ar sliktāku ožu.[1]
Lielākā daļa sausdeguna pērtiķu ir dienā aktīvi dzīvnieki, izņēmums ir tarsiji, tomēr acs uzbūve visiem ir līdzīga. Nevienam sausdeguna pērtiķim, tarsijus ieskaitot, acī nav gaismas paklāja (tapetum lucidum), kāds ir raksturīgs nakts dzīvniekiem.[4] Gaismas paklājs acī nodrošina gaismas atstarošanos un ievērojami uzlabo redzes īpašības tumsā. Pateicoties gaismas paklājam, daudzu dzīvnieku acis tumsā spīd.
Gandrīz visiem sausdeguna pērtiķiem, izņemot tarsijus, ir vienkārša vienkameras dzemde, bet tarsijiem, tāpat kā slapjdeguna pērtiķiem, ir ragveida dzemde. Visiem parasti piedzimst 1 mazulis, lai gan reizēm dzimst dvīņi un vairāk mazuļu. Mazuļi piedzimst lielāki kā slapjdeguna pērtiķiem, bet ir ilgāk atkarīgi no mātes kā puspērtiķu mazuļi.
Klasifikācija labot šo sadaļu
- Sausdeguna pērtiķu apakškārta (Haplorrhini)
- infrakārta Augstākie primāti (Simiiformes)
- virsdzimta Jaunās pasaules pērtiķi (Platyrrhini)
- dzimta Bezausu pērtiķi (Aotidae)
- dzimta Kalitriksi (Callitrichidae)
- dzimta Kapucīni (Cebidae)
- dzimta Saki (Pitheciidae)
- dzimta Zirnekļpērtiķi (Atelidae)
- sīkkārta Vecās pasaules pērtiķi un cilvēks (Catarrhini)
- virsdzimta Augstākie šaurdeguna pērtiķi un cilvēks (Hominoidea)
- dzimta Cilvēkpērtiķi un cilvēks (Hominidae)
- dzimta Giboni (Hylobatidae)
- virsdzimta Zemākie šaurdeguna pērtiķi (Cercopithecoidea)
- dzimta Mērkaķi (Cercopithecidae)
- virsdzimta Augstākie šaurdeguna pērtiķi un cilvēks (Hominoidea)
- virsdzimta Jaunās pasaules pērtiķi (Platyrrhini)
- infrakārta Tarsiji (Tarsiiformes)
- dzimta Tarsiji (Tarsiidae)
- infrakārta Augstākie primāti (Simiiformes)
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ 1,0 1,1 «Par primātu latvisko nosaukumu». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 5. septembrī. Skatīts: 2010. gada 10. augustā.
- ↑ Groves, C. (2005). Wilson, D. E., & Reeder, D. M, eds. ed. Mammal Species of the World (3rd ed.). Baltimore: Johns Hopkins University Press. pp. 127–184. ISBN 0-8018-8221-4.
- ↑ Pollock, J. I.; Mullin, R. J. (1987). "Vitamin C biosynthesis in prosimians: Evidence for the anthropoid affinity of Tarsius". American Journal of Physical Anthropology 73 (1): 65–70. doi:10.1002/ajpa.1330730106
- ↑ Comparative morphology of the tapetum lucidum