Salna
Salna ir atmosfēras nokrišņu veids, kurš veidojas uz zemes virsmas vai uz priekšmetiem. Tas ir plāns ledus kristāliņu slānis, kurš veidojas no ūdens tvaika. Bieži vien salnas veidošanās laikā ir arī migla.
Tāpat kā rasa, salna veidojas tāpēc, ka zemes virsma atdziest līdz temperatūrai, kas ir zem nulles un arī kas ir zemāka nekā gaisa temperatūra. Pēc formas salnas daļiņas atgādina sniegpārslas, bet atšķiras no tām ar to, ka tās nav tik līdzīgas viena otrai, jo veidojas atšķirīgos apstākļos, uz dažādu priekšmetu virsmas.
Salna ir viena no lauksaimniecībai kaitīgākajām meteoroloģiskajām parādībām. Mērenā klimata zonā salnas ir normāla parādība, kas novērojamas pavasarī un rudenī. Sevišķi bīstamas ir pavasara salnas, kad augi tikko sāk attīstīties, jo tās aizkavē augu attīstību, rada augu bojājumus, tādēļ samazinās raža.
Veidi labot šo sadaļu
Ir trīs salnu veidi — radiācijas salnas, advektīvās salnas, jaukta tipa salnas.
Radiācijas salnas rodas, intensīvi atdziestot aktīvajai virsmai izstarojuma rezultātā. Radiācijas salnas rodas skaidrās bezvēja naktīs, kad gaisa diennakts vidējās temperatūras līmenis nav sevišķi augsts.
Šīs salnas ir vietēja rakstura un lielā mērā atkarīgas no vietas reljefa. Tās vairāk apdraud ielejas, ieplakas, zemienes nekā nogāzes un pauguru virsotnes, it sevišķi tās apdraud meliorētas purvu augsnes un tur pastāv visilgāk.
Salnas bieži veidojas sausā gaisā uz sausas augsnes, retāk, ja gaiss ir mitrs.
Radiācijas salnas novērojamas tikai naktī un ilgst 5—10 stundas vai mazāk. Pavasara sākumā skaidrā, sausā bezvēja laikā tās var atkārtoties vairākas naktis no vietas.
Advektīvās salnas rodas, ieplūstot aukstam kontinentālam arktiskam gaisam, kura temperatūra zemāka par 0 ºC. Šādas salnas parasti rodas pavasara sākumā un rudens beigās, pie tam notiek gaisa temperatūras pazemināšanās visā piezemes slānī. Tās var ilgt vairākas dienas pēc kārtas, aptver lielas teritorijas un ir maz atkarīgas no vietējiem apstākļiem. Tās var uznākt jebkurā diennakts stundā tad, kad aukstais gaiss sasniedzis attiecīgo vietu.
Jaukta tipa salnas veidojas, ieplūstot aukstam gaisam un atdziestot aktīvajai virsmai skaidrā laikā, pie kam abi šie procesi noris kompleksi. Salnas novērojamas nakts otrajā pusē un ilgst 3—5 stundas. Saulei uzlecot, sākas siltuma pieplūdums un salnas izbeidzas. Šo salnu intensitāti un ilgumu arī ietekmē atrašanās vieta.[1]
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ 2. Aldis Pandalons, Uldis Iljins. Meteoroloģija: Mācību līdzeklis bioloģisko specialitāšu bakalauriem, maģistrantiem un profesionālo studiju studentiem III daļa. Jelgava : Latvijas Lauksaimniecības universitāte, 2001. 84.—86. lpp.
Ārējās saites labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Salna.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
 | Šis ar meteoroloģiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |