Sakausējums

viendabīgs maisījums, kas radies, sacietējot divu vai vairāku vielu šķidram kausējumam

Sakausējums ir augstā temperatūrā iegūts makroskopiski viendabīgs divu vai vairāku izkausētu ķīmisku elementu maisījums. Parasti ar terminu ‘sakausējums’ saprot metāliskas dabas sakausējumus, tādēļ vismaz vienai sakausējuma sastāvdaļai jābūt metālam. Sakausējumos mēdz lietot tādus nemetālusoglekli, silīciju, boru. Sakausējumu komponenti var būt ne tikai metāli vai citi elementi, bet arī ķīmiski savienojumi, visbiežāk metālu karbīdi, piemēram, volframa karbīds. Čuguna un daudzu tēraudu sastāvā ir dzelzs karbīds jeb cementīts. Sakausējumus nevajadzētu jaukt ar intermetāliskiem savienojumiem, kuriem ir noteikta stehiometrija un kristāliskā struktūra.

Dzelzs un silīcija sakausējums — ferosilīcijs

Iegūšana labot šo sadaļu

 
Bronzas liešana

Parasti sakausējumus iegūst, atdzesējot šķidru (izkausētu) vielu maisījumu. Retāk tos iegūst ar pulveru saķepināšanas metodi (tā iegūst volframa sakausējumus), elektrolīzi vai kondensāciju no tvaika fāzes.

Īpašības labot šo sadaļu

Sakausējumu īpašības ir atkarīgas no trim faktoriem — sakausējumā izmantotajiem ķīmiskajiem elementiem, to proporcionālā daudzuma un kausēšanas temperatūras. Sakausējumu īpašības atšķiras no to sastāvdaļu īpašībām, piemēram, tie var būt daudz cietāki un korozijas izturīgāki, nekā jebkurš no komponentiem, piemēram, bronza. Vispārīgi to īpašības līdzīgas metālu īpašībām — tiem piemīt metālisks spīdums, liela elektrovadītspēja un siltumvadītspēja.

Izmantošana labot šo sadaļu

Sakausējumi ir vieni no visbiežāk izmantotajiem konstrukciju materiāliem. Dažos gadījumos sakausējumi samazina konstrukciju izmaksas, saglabājot nozīmīgas fizikālās īpašības. Citos gadījumos sakausējumi ir labāki par izejmateriālu spēju pretoties korozijai vai ar lielāku mehānisko izturību. Svarīgākie ir dzelzs sakausējumi (tērauds, čuguns), vara sakausējumi (bronza, misiņš) un alumīnija sakausējumi (dūralumīnijs). Tehnikā tiek lietoti vairāk nekā 5000 dažādu sakausējumu.

Sakausējumu uzskaitījums labot šo sadaļu

Uzskaitījumā nav visi sakausējumi. Alfabētiskā secībā uzskaitīti izplatītākie sakausējumi.

Atsauces labot šo sadaļu

Literatūra labot šo sadaļu

  • V. Ņikiforovs. Metālu tehnoloģija un konstrukciju materiāli. R : Zvaigzne, 1984. 76.—85. lpp.

Ārējās saites labot šo sadaļu