Rudzu lāčauza
Rudzu lāčauza (latīņu: Bromus secalinus) ir graudzāļu dzimtas lāčauzu ģints suga. Tā savvaļā ir sastopama Austrumu un Centrālajā Eiropā, bet daudzviet izzūd, un mūsdienās kādreizējā vienlaidu areālā sastopama no ļoti reti līdz retumis.
| Rudzu lāčauza Bromus secalinus (L.) | |
|---|---|
.jpg) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Augi (Plantae) |
| Nodalījums | Segsēkļi (Magnoliophyta) |
| Klase | Viendīgļlapji (Liliopsida) |
| Rinda | Graudzāļu rinda (Poales) |
| Dzimta | Graudzāļu dzimta (Poaceae) |
| Ģints | Lāčauzas (Bromus) |
| Suga | Rudzu lāčauza (Bromus secalinus) |
 Rudzu lāčauza Vikikrātuvē | |
Latvijā rudzu lāčauza ir reti sastopama, izzūdoša nezāle. Tās atsevišķi īpatņi un nelielas augu grupas aug sējumos un ceļmalās.[1]
Apraksts labot šo sadaļu
Rudzu lāčauza ir viengadīgs pārziemojošs, 15—60 cm garš lakstaugs. Stiebrs ir stāvs, gluds un kails. Lapas ir lineāras, 0,4—0,6 cm platas, īsākas nekā stiebrs un atrodas pārsvarā tā lejasdaļā. Lapas plātne un mala ir klāta ar izklaidus matiņiem, lapas maksts kaila un slēgta. Skara ir 6—15 cm gara un novietota stiebra galotnē, pēc ziedēšanas tā ir mazliet nokarena, diezgan šaura. Vārpiņas ir masīvas, ap 2 cm garas, sāniski saplacinātas. Ārējā vārpiņas plēksne ir ar 3—5 dzīslām, iekšējā — ar 5—7 dzīslām. Ārējā zieda plēksne ir strupa, ar 1—2 cm garu akotu un 7—11 dzīslām. Plēksnes augļu laikā atstāv, tomēr malas ieliecas un pilnīgi nosedz masīvo, veltenisko graudu, kurš ir ap 0,8 cm garš. Graudam ir dziļa garenrieva. Zied jūnijā un jūlijā.[1]
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ 1,0 1,1 «rudzu lāčauza - Bromus secalinus L. - Augi - Latvijas daba». www.latvijasdaba.lv. Skatīts: 2022-11-06.
Ārējās saites labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Rudzu lāčauza.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Encyclopædia of Life raksts (angliski)