Rubens Fains
Rubens Fains (angļu: Reuben Fine; 1914. gada 11. oktobris, Ņujorka - 1993. gada 26. marts, Ņujorka) bija ebreju tautības ASV starptautiskais lielmeistars šahā (GM, 1950). Pēc profesijas psihologs.
| ||||||||||||||||
.jpg)
Šahista karjera labot šo sadaļu
Piedzimis Ņujorkā nabadzīgā ebreju ģimenē, kas bija emigrējusi uz ASV no Krievijas. Šahu iemācījies spēlēt 8 gadu vecumā. Turnīros sācis piedalīties Māršala šaha klubā, kur ātri izvirzījies par vienu no labākajiem šaha ātrspēles speciālistiem. Pirmie panākumi bijuši 1930. gada Ņujorkas jauno meistaru turnīrā, pēc tam sekojusi 2. vieta Ņujorkas 1931. gada čempionātā un uzvara 15. Māršala šaha kluba čempionātā 1931. gadā. 1932. gadā Fains uzvarēja ASV atklātajā šaha čempionātā, šo panākumu viņam izdevās atkārtot vēl 6 reizes (1933, 1934, 1935, 1939, 1940, 1941).
1933. gadā Fains uzvarēja atlases sacensībās, kas tika rīkotas, lai noskaidrotu ASV izlases sastāvu Pasaules šaha olimpiādē. Kopumā ASV izlasi šaha olimpiādēs Fains pārstāvēja 3 reizes (1933-1937), un visās reizēs ASV izlase izcīnīja uzvaru komandu vērtējumā. Fains izcīnīja arī 2 individuālās medaļas: zeltu pie 2. galdiņa (1937) un sudrabu pie 3. galdiņa (1933).
1936. gadā Fains dalīja 3. vietu spēcīgajā Notingemas turnīrā ar Semjuelu Reševski un Maksi Eivi.[1] 1936. gadā kopā ar toreizējo Pasaules šaha čempionu Eivi viņš uzvarēja Amsterdamas šaha turnīrā,[2] bet Zandvortas turnīrā Fainam izdodas apsteigt Eivi.[3] 1937. gadā Fains kopā Paulu Keresu dalīja uzvaru Margates šaha turnīrā, kurā viņš apsteidza Aleksandru Aļehinu.[4] Relatīva neveiksme tiek piedzīvota tikai 1. Ķemeru starptautiskajā turnīrā, kurā Fains palika 8. vietā.[5]
1938. gadā Fains kopā ar Keresu uzvarēja prestižajā AVRO turnīrā Nīderlandē, kurā piedalījās astoņi tolaik spēcīgākie pasaules šahisti.[6] Pēc šī panākuma Fains tika uzskatīts par vienu no reālākajiem Pasaules šaha čempiona nosaukuma pretendentiem, tomēr Otrais pasaules karš pārtrauca Faina šahista izaugsmi. Fains gan piedalījās dažādos ASV turnīros, bet 1948. gadā kā viens no AVRO turnīra uzvarētājiem saņēma uzaicinājumu uz mačturnīru par Pasaules šaha čempiona nosaukumu. Taču Fains atteicās spēlēt un pamazām beidza savu aktīvā šahista karjeru.
Fains ir bijis pazīstams arī kā šaha literāts. 1941. gadā izdotā viņa grāmata par galotnēm - «Basic Chess Endings» - joprojām nav zaudējusi savu aktualitāti, un ir piedzīvojusi atkārtotus izdevumus.
FIDE 1950. gadā Fainam piešķīra starptautiskā lielmeistara nosaukumu (GM).
Zinātnieka karjera labot šo sadaļu
1932. gadā Fains beidza Ņujorkas pilsētas koledžu, pēc tam studēja psiholoģiju Dienvidkalifornijas Universitātē.
Otrā pasaules kara gados Fains bija iekļauts ASV kara flotes slepeno pētījumu vienībā, kas nodarbojās ar vācu zemūdeņu neitralizēšanu noteiktos punktos Atlantijas okeānā. Kā daudzu valodu zinātājs Fains tika iesaistīts arī tulkošanā.
1948. gadā Fains aizstāvēja doktora disertāciju psiholoģijā. Viņa pētījumi psiholoģijā galvenokārt bija saistīti ar šahistu uzvedību spēles laikā. Viņš ir publicējis daudzas grāmatas par psiholoģiju, arī par tās vēsturi - «A History of Psychoanalysis» (1979). Miris no infarkta.[7]
Atsauces labot šo sadaļu
Ārējās saites labot šo sadaļu
- Šahista profils chessgames.com mājaslapā (angliski)
- Šahista profils 365chess.com mājaslapā (angliski)
- Šahista profils chesstempo.com mājaslapā (angliski)
- Šahista profils olimpbase.org mājaslapā (Pasaules šaha olimpiāde) (angliski)