Roza Pārksa

Šis raksts ir par cilvēktiesību aktīvisti. Par citām jēdziena Parks nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Roza Pārksa (angļu: Rosa Parks, dzimusi 1913. gada 4. februārī, mirusi 2005. gada 24. oktobrī) bija afroamerikāņu cilvēktiesību aktīviste. Vēlāk tika saukta par "Mūsdienu cilvēktiesību kustības māti" ("Mother of the Modern-Day Civil Rights Movement").

Roza Pārksa Rosa Parks Roza Pārksa 1955. gadā, fonā redzams Mārtins Luters Kings. Personīgā informācija Dzimusi 1913. gada 4. februārī Tuskegī, Alabama, ASV Mirusi 2005. gada 24. oktobrī (92 gadi) Detroita, Mičigana, ASV Pilsonība ASV Nodarbošanās sabiedriskā aktīviste, afroamerikāņu tiesību aizstāve Vecāki Džeimss Makkollijs un Leona Edwards Dzīvesbiedrs Reimonds Pārkss Paraksts

Roza Pārksa kļuva slavena pēc 1955. gada 1. decembra, kad viņa Montgomeri, Alabamas štatā, autobusā atteicās atbrīvot sēdvietu baltādainajam pasažierim, kad to pieprasīja autobusa šoferis Džeimss Bleiks (James Blake), tāpēc tika arestēta. Tas nebija pirmais šāds atgadījums, bet, atšķirībā no citiem, aizsāka plašu afroamerikāņu cilvēktiesību kustību ASV.

Dzīves pēdējie gadi

1992. un 1995. gadā Pārksa publicēja memuārus Rosa Parks: My Story un Quiet Strength. Pirmā grāmata bija domāta jaunajiem lasītājiem un vēstīja par iemesliem, kāpēc Pārksa atteicās atbrīvot sēdvietu autobusā. Otrā grāmata bija vairāk par reliģiju.

1994. gadā 81 gadu vecajai Pārksai savās mājās uzbruka afroamerikāņu laupītājs Džozefs Skipers. Viņš pieprasīja naudu, un, kad Pārksa atteicās, viņš viņu piekāva, paņēma 103 dolārus un aizbēga. Uzbrukuma dēļ Pārksu nācās hospitalizēt. Laikraksts Detroit Free Press norādīja: "Nevar neredzēt nežēlīgo ironiju, ka Rozu Pārksu viņas mājās piekāva un aplaupīja vainīgais, kurš tika raksturots kā afroamerikāņu izcelsmes vīrietis. Kā sieviete, kas iedvesmoja melnādaino pilsonisko tiesību kustību, varēja kļūt par melnādaina vīrieša uzbrukuma upuri?" Pati Parksa lūdza nepiešķirt pārāk lielu nozīmi notikušajam: "Mēs esam daudz paveikuši... Bet, kā redzat, mums vēl ir tāls ceļš ejams," viņa teica. Laupītājam tika piespriests cietumsods no 8 līdz 15 gadiem, un viņa drošības labad viņš tika pārvietots uz citu štata cietumu.

Viņa vairākus gadus cieta no progresējošas demences.

Roza Pārksa nomira 2005. gada 24. oktobrī 92 gadu vecumā. ASV vadošie laikraksti uz viņas nāvi reaģēja ar rakstiem pirmajās lappusēs. Rozas Pārksas zārku novietoja ASV Kapitolija Rotondā. Parksa kļuva par pirmo amerikānieti un otro personu pēc francūža Pjēra Šarla Lanfana, kurš nebija ASV valdības darbinieks, bet no kuras atvadas notika Rotondā. Viņa kļuva arī par pirmo sievieti un otro afroamerikānieti, kas šādi tikusi godināta. Bēres apmeklēja aptuveni 50 000 cilvēku.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Roza Pārksa.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)