Robots
Robots ir kustīga, programmējama ierīce, kas spēj darboties bez tiešas cilvēka iejaukšanās.
Termina izcelsme labot šo sadaļu
Terminu "robots" pirmo reizi lietoja Karels Čapeks savā zinātniskās fantastikas lugā R.U.R. 1920. gadā šo terminu izgudrojis rakstnieka brālis Jozefs Čapeks. Vārds visticamāk atvasināts no vārda "robota", kas čehu un arī slovāku valodā nozīmē "klaušas".[1]
Robotu tipi labot šo sadaļu
Rūpnieciskie roboti labot šo sadaļu
Rūpnieciskie roboti ir programmējamas automātiskas ierīces, kas spēj pārvietoties pa trim un vairāk asīm. Mūsdienās vairums rūpniecībā izmantoto robotu ir robotiskās rokas — ierīces kuras sastāv no vairākām garām taisnām detaļām, kuras savienotās ar kustīgām "locītavām". Šie roboti paredzēti ārkārtīgi precīzai rutīnas darbību veikšanai. Pirmie rūpnieciskie roboti patentēti 1954. gadā, bet ražot tos sāka ap 1956. gadu. 1979. gadā "Ford Motor Company" rūpnīcas strādnieks Roberts Viljams kļuva par pirmo zināmo cilvēku, kuru nogalināja robots.[nepieciešama atsauce]
Mājsaimniecības roboti labot šo sadaļu
Mājsaimniecības roboti ir automatizēta sadzīves elektronika, piemēram putekļusūcēji un zāles pļāvēji. Šie roboti ir aprīkoti ar īpašiem sensoriem, kas palīdz tiem orientēties — izvairīties no sadursmes ar dažādiem priekšmetiem un palikt noteiktā teritorijā.
Rotaļu roboti labot šo sadaļu
Rotaļām un izklaidei paredzētie roboti iedalāmi divās grupās — mehāniskajos mājdzīvniekos un robotikas komplektos. Mehāniskie mājdzīvnieki parasti ir iepriekš ieprogrammēti veikt dažādas darbības un aprīkoti ar dažādiem sensoriem, kas palīdz tiem orientēties telpā un atpazīt atsevišķus priekšmetus un balsis, tāpēc tos var "iemācīt" veikt iepriekš ieprogrammētās darbības pēc komandas.
Robotikas komplekti sastāv no dažādām detaļām, motoriem, sensoriem un kontrolierīces, ar šīm detaļām var izveidot pats savu robotu un programmēt to.
Teleroboti labot šo sadaļu
Teleroboti ir automātiskas ierīces, kuras izmanto pētniecībai cilvēkam nepieejamās vietās, piemēram, kosmonautikā un dziļjūras pētniecībā. Šīs ierīces ir aprīkotas ar dažādām, pētījumiem nepieciešamām detaļām, piemēram, robotiskām rokām paraugu vākšanai, kamerām attēlu vai video uzņemšanai. Šiem robotiem nav jāveic rutīnas uzdevumi, tāpēc tie parasti nedarbojas pilnīgi autonomi, bet tiek kontrolēti ar tālvadību.
Militārie roboti labot šo sadaļu
Militārie roboti ir automātiskas vai ar tālvadību kontrolējamas ierīces, kuras izmanto militārām, reizēm arī policijas un apsardzes, vajadzībām. Šie roboti visbiežāk ir paredzēti izlūkošanai un atmīnēšanai, pastāv arī apsardzei un cīņai paredzēti roboti, tomēr pagaidām šie roboti tiek izmantoti ļoti reti.
Cilvēkveidīgie roboti labot šo sadaļu
Cilvēkveidīgie roboti ir bieži sastopami zinātniskajā fantastikā, tomēr realitātē šādus robotus ir sarežģīti konstruēt. Šādu robotu attīstībai nepieciešami paplašināti cilvēka ķermeņa un uzvedības pētījumi, kā rezultātā šādu robotu izstrāde varētu palīdzēt arī medicīnā, piemēram, bionisku protēžu izstrādē. Šos robotus varētu pielietot slimnieku un veco ļaužu aprūpē, kā arī netīru, nepatīkamu un bīstamu darbu veikšanai un cilvēku izklaidēšanai.
Vēsture labot šo sadaļu
Robotiem līdzīgas būtnes — dzīvas statujas, mehāniski kalpi un apburti priekšmeti, kas spēj kustēties paši no sevis, aprakstīti dažādos mītos un leģendās jau pirms mūsu ēras. Ir vēsturiskas liecības par mehāniskiem putniem, dzīvniekiem un dažādām ierīcēm, kas spējušas kustēties un izdot dažādas skaņas. Par pirmo robotu mūsdienu izpratnē uzskata ar tālvadību vadāmu laivu, kuru ap 1898. gadu izguroja Nikola Tesla. Pirmais elektriskais autonomais robots tika izgudrots ap 1948. gadu.