Roberts Eglītis (dzimis 1966. gada 1. februārī, Rīgā) ir latviešu fiziķis. Latvijas Universitātes Cietvielu Fizikas Institūta vadošais pētnieks (kopš 2008).[1]
Roberts Eglītis
|
|
| Roberts Eglītis, LZA (2016)
|
| Personīgā informācija
|
| Dzimis
|
1966. gada 1. februārī (58 gadi)
|
| Tautība
|
latvietis
|
|
|
|
Veicis pasaules klases pētījumus teorētiskajā cietvielu fizikā. Latvijas Zinātņu Akadēmijas īstenais loceklis (2020). 2016. gadā ieguvis Latvijas Zinātņu Akadēmijas Edgara Siliņa balvu fizikā - par darbu kopu "Tehnoloģiski svarīgu materiālu teorētiski pētījumi".[2] Ieguvis prestižo Baltijas Asamblejas Balvu zinātnē (2020).[3] Autors vienam no Latvijas zinātnes 2019. gada nozīmīgākajiem sasniegumiem (teorētiski aprēķini jauniem materiāliem enerģijas iegūšanai un uzkrāšanai — Roberts Eglītis, Juris Purāns, Jānis Kleperis, Anatolijs Popovs un Ran Jia).[4] Eglītis ir 178 zinātnisko rakstu autors starptautiskos referētos zinātniskos žurnālos.[5] Pirmais pasaulē ir teorētiski paredzējis iespēju izveidot augstas enerģijas 5 voltu Li-jonu bateriju, izmantojot par šīs baterijas katoda materiālu Li2CoMn3O8.[6][7] Raksti citēti 3566 reižu un Hirša indekss ir trīsdesmit pieci (H=35).[8]
- R.I. Eglitis and David Vanderbilt, Phys. Rev. B 76, 155439 (2007)
- R.I. Eglitis and David Vanderbilt, Phys. Rev. B 77, 195408 (2008)
- R.I. Eglitis and David Vanderbilt, Phys. Rev. B 78, 155420 (2008)
- R.I. Eglitis, J. Phys.: Condens. Matter 19, 356004 (2007)
- R.I. Eglitis, Appl. Surf. Sci. 358, 556 (2015)
