Rigvēda
Rigvēda (sanskritā: ऋग्वेद ŗgveda, saliktenis no ŗc "slava, vārsma" un veda "gudrība") ir sens indiešu svēto dziedājumu krājums, pārsvarā lūgšanas un himnas sanskrita valodā.[2] Rigvēda ir viens no četriem vēdu (atklāsmju) krājumiem hinduistu kanonā. Četri kanoniskie krājumi Indijā apzīmēti ar vārdu "šruti" (sanskritā: श्रुति).[3]
Raksturojums labot šo sadaļu
Apgalvots, ka Rigvēda ir ap 3200 gadu sens vārsmu krājums, kas ir visu vēdu pamatā,[4][5] un ir viens no vissenākajiem tekstiem kādā no indoeiropiešu valodām.[6] Filoloģiskas liecības rādot, ka Rigvēda sacerēta Indijas subkontinenta ziemeļrietumos Indas ielejas civilizācijas "vēdiskajā laikmetā." Rigvēdā esot spēcīgas valodnieciskas un kultūras līdzības ar seno irāņu valodu, kā arī ar zoroastra Avestu. Tās savukārt esot cēlušās no indoirāņu valodas, ko pētnieki reizēm saista ar bronzas laikmeta Andronovas kultūru.[7][8][9][10]
Rigvēda sastāv no 1017 galvenajām un 11 papildu himnām un ir sadalītas nodaļās - mandalās. Rigvēda ietver vairākus mitoloģiskus stāstus par pasaules radīšanu, dievību slavinājumus, kā arī senas lūģsanas par dzīvi un labklājību. Rigvēdas panti joprojām tiek skaitīti hinduistu rituālos. Indijā bieži skaitītā saules mantra ir no Rigvēdas 35. himnas:[11]
आ कृष्णेन् रजसा वर्तमानो निवेशयन्न अमृतं मर्त्यं च । हिरण्ययेन सविता रथेना देवो याति भुवनानि पश्यन ॥
"Virzoties pa tumšo debess jumi un mierinot mūžīgos un mirstīgos,
tuvojas zelta kaujas ratos dievs Savitrs un pārrauga katru radību."
Rigvēdā atrodams arī vārds Namas-krita, no kura cēlies pazīstamais hinduistu sveiciens Namaste.
.png)
Dievības labot šo sadaļu
Šķiet ievērojamākās himnas veltītas visvairāk Rigvēdā pieminētām dievībām Indrai un Agni, kā arī dievišķam dzērienam somai.[12][13] Pie vissenākajām himnām Rigvēdā pieskaitāmas himnas Djausam - debesu tēvam, Aditi - apkārtesošā telpas dievietei, Varunam - sākotnēji debesu pārzinim (vēlāk šajā statusā viņu nomaina pērkona dievība Indra), bet vēlāk pirmatnējo ūdeņu aizbildnim. Vispoētiskākās himnas veltītas Ušai - rītausmas dievībai.[14]
Vēdiskajā laikmetā saullēkta saules dievs esot saukts Savitrs, bet dienas laikā saules dievs bijis Sūrja.[15] Savitrs esot slavēts vienpadsmit Rigvēdas himnās un esot pieminēts kopumā 170 reizes. Rigvēdā arī piemin Aditjas,[16] kas arī saukti Asuras dievi (Mitra–Varuna).
Pirmais Rigvēdas tulkojums kādā rietumu valodā (latīņu) izdots 1830. gadā Londonā. (Friedrich August Rosen, Rigvedae specimen, London 1830).
Ārējās saites labot šo sadaļu
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ [1] Saules himnas teksts (angliski)
- ↑ [2] Arhivēts 2012. gada 5. septembrī, Wayback Machine vietnē. Rigvēdas transliterācija
- ↑ [3] Shruti (angliski)
- ↑ [4] Datums (angliski)
- ↑ [5] Encyclopedia Britannica (angliski)
- ↑ [6] Arhivēts 2015. gada 6. maijā, Wayback Machine vietnē. Par vēdu valodu
- ↑ [7] Indo-Aryan Migration Debate (angliski)
- ↑ Edwin Bryant (2004), The Quest for the Origins of Vedic Culture: The Indo-Aryan Migration Debate, Oxford University Press US, ISBN 978-0-19-516947-8
- ↑ [8] Indo-european Culture (angliski)
- ↑ [9] Arhivēts 2014. gada 14. jūlijā, Wayback Machine vietnē. Rigveda, Historical Analysis (angliski)
- ↑ [10] 35. himna
- ↑ Soma: Reibinošs dzēriens, kas iegūstams raudzējot kāda specifiska, Indijā augoša, auga sulu (dažkārt apgalvots, ka augs, no kā šis dzēriens gatavots, īstenībā ir halucinācijas izraisoša sēne); vēdās to dzēra dievi un cilvēki, un to uzskatīja par dievu vidutāju, kuram piemīt vara pār augu valsti, kā arī pār nemirstību. [IdV, R1]
- ↑ [11] Arhivēts 2013. gada 13. novembrī, Wayback Machine vietnē. Somas noslēpums (angliski)
- ↑ [12] Usha (angliski)
- ↑ Monier-Williams Sanskrit Dictionary (1899).
- ↑ [13] Aditjas (angliski)