Rietumsumatra
Rietumsumatra (indonēziešu: Sumatra Barat) ir Indonēzijas pirmās pakāpes administratīvā iedalījuma vienība. Izvietojusies valsts rietumos, aizņem Sumatras salas centrālās daļas rietumkrastu. Iekļauj Mentavaju salas Indijas okeānā. Administratīvi iedalās septiņās pilsētās un divpadsmit apriņķos. Provinces galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Padana.
Rietumsumatra | |||
Sumatra Barat | |||
— province — | |||
|
|||
Koordinātas: 1°00′S 100°30′E / 1.000°S 100.500°EKoordinātas: 1°00′S 100°30′E / 1.000°S 100.500°E | |||
---|---|---|---|
Pārvaldes centrs | Padana | ||
Oficiālā valoda | indonēziešu valoda | ||
Valsts | Indonēzija | ||
Dibināts | 1957 | ||
Administratīvais iedalījums | 19
|
||
Platība | |||
- Kopā | 42 012,89 km² | ||
Iedzīvotāji (2020) | |||
- Kopā | 5 534 472 | ||
- Blīvums | 131,7/km² | ||
- Konfesijas | musulmaņi (97,5%) kristieši (2,3%) |
||
- Etniskais sastāvs | minankabau (88%) bataki (4%) javieši (4%) mentavaji (1%) |
||
Laika josla | WIT (UTC+7) | ||
Mājaslapa: www | |||
Rietumsumatra Vikikrātuvē |
Vēsture labot šo sadaļu
Līdz islāma ienākšanai minankabau apdzīvotajās teritorijās šeit pastāvēja vairākas nelielas karalistes. 17. gadsimtā liela daļa minankabau teritoriju konsolidējās Pagarujunas karalistē, kas bija vasaļattiecībās ar Ačehas sultanātu. Gadsimta beigās minankabau teritorija nonāca Nīderlandes Austrumindijas kompānijas ietekmē. No 1795. līdz 1819. gadam Sumatras rietumu krasts nonāca Lielbritānijas kontrolē, bet vēlāk atgriezās Nīderlandes ietekmē. Šajā laikā radās arī provinces tagadējais nosaukums, kura nīderlandiešu dokumentos tika dēvēta Hoofdcomptoir van Sumatra's Westkust — ‘Sumatras rietumkrasta virspārvalde’.
Pēc Indonēzijas neatkarības iegūšanas Rietumsumatra sākotnēji tika iekļauta Sumatras provincē, bet jau pēc četriem gadiem tika izdalīta Centrālās Sumatras provincē. Tagadējās robežās kopš 1957. gada.
Ekonomika labot šo sadaļu
Provinces ekonomika lielākoties balstīta lauksaimniecībā, pārstrādes rūpniecībā un kalnrūpniecībā.
Iedzīvotāji labot šo sadaļu
Lielākā daļa iedzīvotāju ir minankabau tautības, kā arī bataki un javieši. Pēc konfesionālās piederības province raksturīga ar lielu musulmaņu (97,4%) īpatsvaru. 2,2% iedzīvotāju ir kristieši, no kuriem 1,3% — protestanti, bet 0,9% — katoļi.
Atsauces labot šo sadaļu
Ārējās saites labot šo sadaļu
- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Rietumsumatra.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)