Regejs

mūzikas žanrs, kas radies Jamaikā 1960. gados, saplūstot ritmblūza, rokmūzikas un vietējās mūzikas elementiem

Regejs ir mūzikas žanrs, kas 1960. gados izveidojies Jamaikā un kopš 1970. gadiem izplatījies visā pasaulē. Jēdziens radies no grupas Toots & the Maytals 1968. gada dziesmas Do the Reggay.[1] Regejs sevī iekļauj vairākus apakšžanrus — rocksteady, dub, dancehall un ragga. Regeja mūzika var būt dažāda — deju mūzika, relaksācijas mūzika vai protesta dziesmas. Tajā izpaužas Āfrikas kultūras īpatnības, tās tradicionālā mūzika, ritmi un dejas. Regejs, it sevišķi 1970. gados populārais roots reggae, ir cieši saistīts ar rastafari. Pirmie regeja pārstāvji bija Bobs Mārlijs un grupas The Wailers, Burnin’ Spear, Toots & the Maytals.

Regejs
Populārais regeja izpildītājs Bobs Mārlijs 1980. gadā
Populārais regeja izpildītājs Bobs Mārlijs 1980. gadā
Stila izcelsme
Kultūras izcelsme Jamaikā 1960. gadu beigās, galvenokārt Kingstonā
Tipiski instrumenti
Popularitāte 1970. gadi, dažādi
Atvasinātas formas
Apakšžanri
Jauktie žanri

Regejam raksturīgais ritms ir 4/4 taktsmērs ar akcentētu otro un ceturto taktsdaļu,[1] kā arī izteikta basģitāras spēle, ar kuru spēlē skaidru melodiju, bet ar ģitāras palīdzību veic ritmisko funkciju, akcentējot pirmo un trešo taktsdaļu. Regejs ir modernizēta tautas mūzika — lauku tautasdziesmu un pilsētu roktradīciju apvienojums.[nepieciešama atsauce] Karību salās regeja smagās formas ir pazīstamas kā šūpuļsolu mūzika.[nepieciešama atsauce]

2018. gadā Jamaikas regeja mūzika tika iekļauta UNESCO Nemateriālās kultūras mantojuma sarakstā.[2]

Atsauces labot šo sadaļu

  1. 1,0 1,1 Klāss Vāvere. «Regejs». Nacionālā enciklopēdija. Skatīts: 2019. gada 28. jūnijā.
  2. «Reggae music of Jamaica - intangible heritage» (angļu). Cultur Sector - UNESCO. Skatīts: 2019. gada 28. jūnijā.

Ārējās saites labot šo sadaļu