Raihmans pret Latviju ir lieta (iesnieguma Nr. 1621/2007), kuru 2010. gadā izlēma ANO Cilvēktiesību komiteja (dokumenta Nr. CCPR/C/100/D/1621/2007).

Faktiskie apstākļi labot šo sadaļu

Iesnieguma autors ir dzimis 1959. g., viņa vārds un uzvārds padomju laika dokumentos tika ierakstīti kā "Леонид Райхман". 1998. g. viņš ir saņēmis Latvijas nepilsoņa pasi, kurā viņa vārds tika ierakstīts kā "Leonīds Raihmans". 2004. g. viņš vērsās Valsts valodas centrā ar iesniegumu atļaut izmantot vārdu un uzvārdu dokumentos formā "Leonid Raihman", kas tika noraidīts, tāpat kā viņa griešanās Latvijas tiesās.

Bijušā Latvijas Cilvēktiesību komitejas līdzpriekšsēdētāja Raihmana iesniegums par personvārdu rakstību 2007. g. tika iesniegts ANO Cilvēktiesību komitejai.

Komitejas viedoklis labot šo sadaļu

2010. g. 28. oktobrī komiteja pieņēma viedokli, saskatot Raihmana lietā SPPPT 17. panta (tiesības uz privātas dzīves aizsardzību) pārkāpumu ar šādu motivāciju:

8.3. Komiteja atgādina savu vispārēju komentāru par tiesībām uz privātumu, kurā tika noteikts, ka jēdziens "patvaļīga iejaukšanās" var būt attiecināms arī uz likuma paredzētiem iejaukšanās gadījumiem. Komiteja norāda, ka dalībvalsts Valodas likuma 19. pants paredz plašu un vispārēju principu, ka visiem personvārdiem jāatbilst latviešu valodai un jābūt rakstītiem saskaņā ar latviešu valodas normām. Citas etniskas izcelsmes personvārdiem nav paredzēti izņēmumi. Komiteja atgādina, ka patvaļīguma koncepta ieviešana ir domāta, lai nodrošinātu, ka pat likumā paredzēta iejaukšanās obligāti būtu atbilstoša Pakta noteikumiem, mērķiem un uzdevumiem, kā arī katrā gadījumā būtu saprātīga. Tā ievēroja dalībvalsts nosaukto iejaukšanās, kas tika saukta par nepieciešamu pasākumu, lai aizsargātu latviešu valodu un tās kā integrālās sistēmas pienācīgu funkcionēšanu, mērķi. Komiteja arī ievēroja grūtības, kurām latviešu valoda tika pakļauta padomju valdīšanas laikā, un uzskata nosaukto mērķi par leģitīmu. Komiteja tomēr uzskata, ka izdarītā iejaukšanās rada [iesnieguma] autoram lielas neērtības, kas nav saprātīgas, ievērojot, ka tās nav samērīgas ar sasniedzamo mērķi. Lai gan likumdošanas politikas jautājums un līdzekļi oficiālo valodu aizsardzībai un nostiprināšanai vislabākajā gadījumā atstājami dalībvalstu izvēlē, Komiteja uzskata, ka lokāmas galotnes piespiedu pievienošana uzvārdam, kas gadu desmitiem tika lietots oriģinālajā formā un kas maina tā izrunu, ir valsts valodas aizsardzības mērķim nesamērīgs iejaukšanās pasākums. Uz iepriekšējās judikatūras, kurā tā nolēma, ka 17. panta aizsardzība ietver tiesības izvēlēties un mainīt savu vārdu, pamata Komiteja uzskata, ka šī aizsardzība vēl jo vairāk aizsargā personas no pasīvas pakļaušanas vārda maiņas uzlikšanai no dalībvalsts puses. Tāpēc Komiteja uzskata, ka dalībvalsts veiktā autora vārda vienpusēja modifikācija oficiālajos dokumentos nav saprātīga, un tāpēc veido patvaļīgu iejaukšanos viņa privātajā dzīvē, pārkāpjot Pakta 17. pantu

CCPR/C/100/D/1621/2007 Para. 8.3. Atsauces nav atveidotas

Komiteja neuzskatīja par nepieciešamu vērtēt, vai lietas apstākļi radīja citu SPPPT pantu pārkāpumu (8.4. pkt.). Komiteja norādīja, ka "Dalībvalstij ir pienākums nodrošināt autoram atbilstošu atlīdzinājumu un veikt nepieciešamos pasākumus, lai nepieļautu līdzīgus pārkāpumus nākotnē, tai skaitā veicot izmaiņas attiecīgajos tiesību aktos" (10. pkt.) un izteica vēlmi 180 dienu laikā saņemt informāciju no Latvijas par rīcību viedokļa iedarbināšanai (11. pkt.).

Divi komitejas locekļi no 15, kas piedalījās viedokļa pieņemšanā, K. Telins un R. Rivass Posada, izteica atsevišķas domas, nesaskatot pakta pārkāpumu lietā.

Reakcija labot šo sadaļu

LCK pauda cerību, ka tuvākajā laikā Saeima pieņems grozījumus Valsts valodas likumā, lai nodrošinātu iespēju norādīt citu valodu vārda un uzvārda oriģinālformu dokumentos.

Ministru kabineta pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās I. Reine pauda viedokli, ka komitejas viedoklis nav saistošs.[1]

L. Raihman(-s) lūdza tiesu pārskatīt viņa lietu sakarā ar ANO CtK apsvērumiem kā jaunatklātiem apstākļiem. Augstākās tiesas Senāts nolēmis, ka Cilvēktiesību komitejas apsvērumi ir pamats uzsākt administratīvo procesu no jauna iestādē, šajā gadījumā – Valsts valodas centrā.[2] L. Raihman(-s) atkārtoti izgāja tiesvedību, un 2017. g. Augstākā tiesa atteica viņam personvārda atveidi dokumentos bez papildu galotnēm.[3]

2012. g. Latvijas valdība paziņoja, ka "nesaskata nepieciešamību nekavējošu pasākumu veikšanai nolūkā mainīt pastāvošu nacionālo regulējumu attiecībā uz personvārdu atveidi oficiālajos dokumentos. Tajā pašā laikā Valdība ņems vērā Komitejas viedokli turpmākās diskusijās, kas var rasties nacionālajā līmenī saistībā ar šo jautājumu".[4]

Atsauces labot šo sadaļu

Ārējās saites labot šo sadaļu