Radhanīti jeb Radanīti (ivritā: רדהני radhani, רדהנים radhanim; arābu: الرذنية) bija galvenokārt ebreju tirgotāji 8. — 11. gadsimtā, kas līdztekus vikingiem nodrošināja tirdzniecības sakarus starp viduslaiku Eiropas karaļvalstīm un islāma zemēm.

Pēc Ibn Hordadbeha ziņām izveidotā Eirāzijas ceļu karte, ko izmantoja radhanīti.

Radanīti pirmo reizi pieminēti Abāsīdu kalifāta ierēdņa Ibn Hordadbeha ap 847. gadu sacerētajā grāmatā Kitāb al Masālik w’al Mamālik ("Grāmata par ceļiem un zemēm").