Vikipēdija

Rūta Kaminska

Rūta Kaminska (dzimusi 1950. gadā) ir Latvijas mākslas zinātniece un pētniece. Pētījusi sakrālo mantojumu un 18. gadsimta glezniecību Latgalē, Polijas mantojumu.

Rūta Kaminska
Personīgā informācija
Dzimusi 1950. gadā
Pilsonība Karogs: Latvija Latvija
Nodarbošanās mākslas zinātniece un pētniece
Augstskola Latvijas Mākslas akadēmija

Krievijas Mākslas zinātņu institūts

Dzīves gājums labot šo sadaļu

Studējusi mākslas vēsturi Latvijas Mākslas akadēmijā (1970−1975); ieguvusi mākslas zinātņu kandidāta grādu Krievijas Mākslas zinātņu institūtā Maskavā 1992. gadā un mākslas zinātņu doktora grādu Rīgā 1993. gadā.

No 1977. gada strādā kultūras pieminekļu aizsardzības un pētniecības jomā, darbojusies mākslas mantojuma akadēmiskās pētniecības laukā: vadošā pētniece Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūtā (1994-2002), direktora vietniece Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūtā (2002−2008). Ir Latvijas Mākslinieku savienības (no 1985), Latvijas Restauratoru biedrības (no 1989) biedre, bijusi Nacionālās kultūras padomes locekle (2006-2008). Sadarbojas ar Polijas Zinātņu akadēmijas Mākslas institūtu (no 1989); ar Polijas Zinātņu akadēmijas un Juzefa Mjanovska fonda atbalstu vairākkārt papildinājusi pieredzi Polijā. Stažējusies Zviedrijas Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldē (1994, Karaliskās Vēstures un literatūras akadēmijas stipendija), Prinstonas Universitātē ASV (1996, IREX stipendija), Austrumanglijas Universitātē (2000, Getty fonda stipendija). Zinātniskās intereses pamatā saistītas ar Austrumlatvijas mākslas mantojumu. Pievērsusies glezniecības vēsturei, portreta un monumentālās glezniecības mantojumam un Latgales sakrālās mākslas kontekstam plašākā areālā.

Apbalvojumi labot šo sadaļu

Kultūras mantojuma gada balvas laureāte (2006), Triju Zvaigžņu ordeņa kavaliere (2012) un Polijas sudraba medaļas par nopelniem kultúrá Gloria Artis laureate (2012).

Publikācijas labot šo sadaļu

Grāmatas labot šo sadaļu

  1. Kaminska R. 18. gadsimta glezniecība Latgalē. – Rīga: Zinātne, 1994. – 243 lpp.
  2. Kaminska R., Sozaņskis J. Poļu baznīcas māksla Latvijā. – Rīga, 1996. – 67 lpp.
  3. Kaminska R., Bistere A. Sakrālās arhitektūras un mākslas mantojums Daugavpils rajonā. – Rīga: Neputns, 2006. – 295 lpp.
  4. Kaminska R., Bistere A. Sakrālās arhitektūras un mākslas mantojums Rēzeknes pilsētā un rajonā. – Rīga: Neputns, 2011. – 336 lpp.
  5. Kaminska R., Bistere A. Sakrālās arhitektūras un mākslas mantojums vēsturiskajā Preiļu rajonā. – Rīga: Neputns, 2013.– 295 lpp.
  6. Kaminska R., Bistere A. Sakrālās arhitektūras un mākslas mantojums vēsturiskajā Krāslavas rajonā. Rīga: Neputns, 2015. – 319 lpp.
  7. Kaminska R., Bistere A Sakrālās arhitektūras un mākslas mantojums vēsturiskajos Balvu un Ludzas rajonos. – Rīga: Neputns, 2021. – 511 lpp.

Sastādīti izdevumi labot šo sadaļu

  1. Latvijas mākslas un mākslas vēstures likteņgaitas / sast. Rūta Kaminska. – Rīga: Neputns, 2001. – 198 lpp. (Materiāli Latvijas mākslas vēsturei).
  2. Pilsēta. Laikmets. Vide / sast. Rūta Kaminska – Rīga: Neputns, 2007. – 280 lpp.

Raksti labot šo sadaļu

  1. Pirms astoņdesmit gadiem // Māksla, 1976. – nr. 4 – 14.–16.lpp.
  2. Laikmeta kultūras pūrā // Māksla, 1977. – Nr.3 – 12.–13.lpp.
  3. Latgales keramika Maskavā //Literatūra un Māksla, 1982. nr. 45, 12. novembris, 8.–9. lpp.
  4. Ieskats 18. gs. glezniecības vēsturē Latgalē // Materiāli feodālisma posma Latvijas mākslas vēsturei. Rīga: Zinātne, 1986. – 1. laid. – 42.-74. lpp.
  5. Исследование латгальской живописи XVIII века // 80-e годы в искусстве и искусствознании Прибалтики: Матeриалы конференции. – Рига, 1989. – C. 81–87.
  6. Restaurierte Kunstwerke aus der Barockzeit in Lettland // Restaurierte Kunstwerke aus der Barockzeit im Baltikum: Ausstellungskatalog. – Tallinn, 1990. – S. 27–43.
  7. Nozīmīgākie monumentāli dekoratīvās glezniecības ansambļi Latgalē 18.–19. gs. // Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis. – 1993. – Nr. 2. – 19.–24. lpp.
  8. Conservation and restoration in Latvia // Conservation and Restoration in Estonia, Latvia, Lithuania: Exhibition catalogue. – Vilnius, 1993. – P. 33–53.
  9. K. L. Plater, A. Plater // Where East Meets West: Portraits of Personages of the Polish-Lithuanian Commonwealth. 1576–1763. – Warsaw: The National Museum, 1993. – P. 305–306.
  10. Dievmātes tēls Latgales glezniecībā // Latvju Māksla: Rockville, 1993. – 19. laid. – 1944.–1953.lpp.
  11. Waźniejse zabytki malarstwa dekoracyjnego Łatgalii XVIII–XIX wieku // Kultura Polska na Łotwie. – Ryga, 1994. – S. 128–140;
  12. Nozīmīgākie monumentāli dekoratīvās glezniecības pieminekļi Latgalē 18.–19. gadsimtā // Poļu kultūra Latvijā. – Rīga, 1994. – 118.–127.lpp.
  13. Poļu gleznotāju darbi Latgales muižu un baznīcu kolekcijās // Latvija–Polija. – Rīga, 1995. – 98.-108. lpp.
  14. Niektóre cechy malarstva epoki baroku w Łatgalii // Kultura artystyczna Wielkiego Księstwa Litewskiego w epoce baroku. – Warszawa, 1995. – S.43–59.
  15. Piemiņas vārdi Stoļerovas baznīcai // Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls. – 1996. – Nr. 4. – 44.–60lpp.
  16. Latgales krucifiksi // Latvijas Architektūra. – Nr. 15. – 1998. – 68.–71. lpp.
  17. Romantisma laikmeta portreti Latgalē // Romantisms un neoromantisms Latvijas mākslā: Materiāli mākslas vēsturei / Sast. Elita Grosmane. – Rīga: AGB, 1998. – 72.–79. lpp.
  18. 18.–19. gs. Latgales arhitektūras un mākslas mantojuma pētniecība: Paveiktais un problēmas //Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis. – 1998. – Nr. 1/2. – 37.–41. lpp.
  19. Altāri 18. gs. Latgales baznīcās. Retablu pamattipi // Letonica. – 1998. – Nr. 1. – 20.–61. lpp.
  20. 18. gadsimta stucco tēlniecība Latgales baznīcās // Studija. – 1998. – Nr. 3/4. – 56.–63. lpp.
  21. Osiemnastowieczne wystroje plastyczne wnętrz sakralnycz w Inflantach Polskych // Sztuka pograniczy Rzeczpospolitej w okresie nowożytnym od XVI do XVII wieku: Materiały Sesji Stowarzyszenia Historyków Sztuki. Warszawa, pażdziernik 1997. – Warszawa: Arx Regia, 1998. – S. 185–201.
  22. Latgales gleznu likteņi // Latvju Māksla: Rockville. – 1998. – 24. laid. – 2492.–2501. lpp.
  23. Latgales baroka simbols – Daugavpils jezuītu baznīca // Daugavas raksti: No Daugavpils līdz Pļaviņām / Sast. Villeruša V. – Rīga: Latvijas Kultūras fonds, 2000. – 142.–154. lpp.
  24. Latgales mākslas pieminekļi novada kultūras un mākslas vēstures kontekstā // Latvijas māksla starptautisko sakaru kontekstā (Materiāli Latvijas mākslas vēsturei)/ Sast. Grosa S. – Rīga: Neputns, 2000. – 51.–62. lpp.
  25. Latvijas baroks un tā veidotāji // Sarunas II: Lekcijas un diskusijas sabiedriskā izglītības fonda “Jaunā akadēmija” vasaras nometnē Preiļu rajona Zolvā 2000. gada vasarā. – Rīga: Jaunā akadēmija, 2001. – 225.–236.lpp.
  26. Latgales arhitektūras vēstures pētniecības likteņi // Latvijas mākslas un mākslas vēstures likteņgaitas (Materiāli Latvijas mākslas vēsturei.)/ Sast. Kaminska R. – Rīga: Neputns, 2001. – 69.–79. lpp.
  27. Stucco Sculptures in 18th Century Church Interiors in Latgale // Lietuvos Didžiosios Kunigaikštystės barokas: formos, įtakos, kryptys (Acta Academiae Artium Vilnensis, Vol. 21.) – Vilnius: Vilniaus dailės akademijos leidykla, 2001. – P. 225–236.
  28. The Painting of Miraculous Icon of Our Lady of Aglona in the Context of Latvia`s Sacral Art Heritage // Sacred Art Heritage: Investigations, Conservation and Restoration. – Vilnius, 2002. – P. 77–83. S
  29. Aglonas Brīnumdarītājas Dievmātes glezna māksla un baznīcas vēstures kontekstā // Latvijas māksla tuvplānos Rakstu krājums / Sast. Ābele K. – Rīga: Neputns, 2003. – 36.–43. lpp.
  30. Cudowne obrazy Matki Boskiej w Inflantach Polskich. Wzory ikonograficzne i lokalne interpretacje // Litwa i Polska: Dziedzictwo sztuki sakralnej / Pod redakcją Wojciecha Boberskiego i Małgorzaty Omilanowskiej. – Warszawa: Instytut Sztuki PAN, 2004. – S. 139–146.
  31. Filipo Kastaldi un viņa mantojums // Mākslas Vēsture un Teorija. – 2004. – Nr. 2. – 20.–28. lpp.
  32. Parako un Kastaldi jeb itāļi un Krāslava // Latvijas Architektūra. – 2004. – Nr. 4 (54). – 98.–100. lpp.
  33. Višķu katoļu baznīca – arhitektūras un mākslas piemineklis // Nomales identitāte: Rakstu krājums par Latgales kultūru, literatūru, folkloru / Sast. Paklone I. – Rīga: Madris, 2005. – 122.–134. lpp.
  34. Castaldi Filippo // Lietuvos dailininkų žodynas / Sudarytoja Paliušytė A. – Vilnius: Kultūros, filosofijos ir meno institutas, 2005. ¬– T. 1: XVI–XVIII a. – P. 82–83.
  35. Krāslavas katoļu baznīcas un klostera būvvēsture novada vēsturisko likteņu kopsakarībās // Māksla un politiskie konteksti / Sast. Lāce D. – Rīga: Neputns, 2006. – 9.–23. lpp.
  36. Daugavpils 18.–20. gs. sakrālās arhitektūras un mākslas mantojums pilsētas un novada kultūrvēstures savdabības kontekstā // Pilsēta. Laikmets.Vide/ Sast. Kaminska R. – Rīga: Neputns, 2007. – 78. – 94. lpp.
  37. Latgales baznīcu dibinātāju un cēlāju portretējumi 18.–19. Gs. 1 pusē/ Portrety fundatorów I budowniczych kościołów w Inflantach Polskich // Poļu kultūrs zīmes Latvijā/ Śladami kultury polskiej na Łotwie. – Rīga/Ryga, 2007. – S. 72-87.
  38. Painted Interior Decorations of the Eighteenth-Early Nineteenth Century in the Churches of Latgale //Acta Historiae Artium Balticae. – 2007. – 2 – P. 99-109.
  39. Vārkavas katoļu draudzes baznīcas – Latgales arhitektūras un mākslas mantojuma veidošanās liecinieces // Vārkava. Tradicionālā kultūra un mūsdienas. (sast. Kursīte J., Stauga J.) – Rīga: Madris, 2008. – 65.–77. lpp.
  40. The Recatholization of the Eastern Latvia and its Influence upon the Churches in Polish Livonia // Art and the Church: Religious Art and Architecture in the Baltic Region in the 13th–18th Centuries. – Tallinn: Essti Kunstiakadeemia, 2008. – P. 280–300.
  41. Austrumlatvijas rekatolizācija un tās ietekmētais baznīcu arhitektūras un mākslas mantojums // Sakrālā arhitektūra un māksla: mantojums un interpretācijas. – Rīga: Neputns, 2008. – 31.–46. lpp.
  42. Construction History of Krāslava St.Louis Church in the historical and Artistic Context of the Region // Tridento visuotinio bažnyčios susirinkimo (1545-1563) įtaka Lietuvos kultūrai. – Vilnius: Kultūros, Filosofijos ir Meno institutas, 2009. – P. 90-115.
  43. Artyści polscy a dziedzictwo artystyczne Łótwy Wschodniej XVIII-XIX wieków// Stan badań nad wielokulturowym dziedzictwem dawnej Rzeczypospolitej. – T.I – Białystok, 2010. – S.75-90.
  44. Krāslavas Sv. Ludvika Romas katoļu baznīca // Glezniecība un tās restaurācija Krāslavas Sv. Ludviķa Romas katoļu baznīcā. – Rīga: Neputns, 2011. – 14.-29. lpp.
  45. The Fate of the Parish Church and the Jesuit Mission in Indrica// Jėzuitai Lietuvoje (1608-2008): gyvenimas, veikla, paveldas. – Vilnius: Lietuvos nacionalinis muziejus, 2012. – P.123-132.
  46. Indricas Romas katoļu baznīca jezuītu ordeņa darbības un Latgales 18. gs. mākslas mantojuma kontekstā //Vēsture: avoti un cilvēki: Daugavpils universitātes Humanitārās fakultātes XXI starptautisko lasījumu materiāli. Vēsture XV . – Daugavpils: Daugavpils universitātes akadēmiskais apgāds “Saule”, 2012. – 157-164 lpp.
  47. The Late Baroque Church Interiors of Livonia within pre-Partition Poland /Wykończenie wnętrz kościołów z epoki późnego baroku w Inflantach Polskich//Biuletyn Historii Sztuki, LXXIII. 2011– Nr. 3/4. – S. 453-478.
  48. Stoļerova Parish Church in the Context of the 18th Century Artistic and Architectural Heritage of Polish Livonia // Stan badań nad wielokulturowym dziedzictwem dawnej Rzeczypospolitej. – T.III – Inflanty Polskie/ Red. Walczak W., Łopatecki K. – Białystok, 2012 – S. 419-435.
  49. Filippo Castaldi (1734-1814) and His Heritage in Polish Livonia (Latgale) // Stan badań nad wielokulturowym dziedzictwem dawnej Rzeczypospolitej / Red. Wałczak W., Łopatecki K. – T. V. – Białystok: Instytut Badań nad dziedzictwem kulturowym Europy, 2013. – S. 225-247.
  50. Albuma Terra Mariana 1186-1888 mākslinieciskā apdare un tās autori // Terra Mariana. 1186-1888. Albums un komentāri. – 2.sēj. – Latvijas Nacionālā bibliotēka/Vatikāna Apustuliskā bibliotēka, 2013/ Red. Levāns A. – 28.-30.lpp.; sējuma zinātniskie komentāri (līdzautore).
  51. An Art Historian’s Look at the Album “Terra Mariana. 1186-1888”/ Kunstiajaloolase pilguheit albumile “Terra Mariana. 1186-1888”. – Tallin: Eesti Kuntimuuseumi toimetised/ Proceedings of the Art Museum of Estonia, 2015, P. 475-495.
  52. Koka baznīcas.// Meža enciklopēdija. – 2.sēj.– Rīga: Zelta grauds, 2015 – 64-65.lpp.
  53. Sakrālās mākslas mantojums Daugavpils novadā// Daugavpils novads. Vietas vērtība, Rīga: Zinātne, 2018. – 201-220.lpp.
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Rūta_Kaminska&oldid=3990878"