Rēzeknes-Daugavpils uzbrukuma operācija

Rēzeknes-Daugavpils uzbrukuma operācija (krievu: Режицко-Двинская фронтовая наступательная операция) bija Sarkanās armijas uzbrukuma operācija 1944. gada 10. — 27. jūlijā ar mērķi pārraut Vērmahta 16. armijas aizsardzības līnijas gar Veļikajas upi (Panteras pozīcijas) un ieņemt Latgali.

Uzbrucēju spēki un zaudējumi labot šo sadaļu

2. Baltijas frontes ziemeļu daļā uzbrukumā piedalījās 3. triecienarmija un 10. gvardes armija, bet dienvidu daļā 4. triecienarmija un 22. armija. Rezervē atradās 5. tanku korpuss, bet gaisa uzbrukumus veica 15. aviācijas armija ar 546 lidmašīnām. Kopējais karavīru skaits bija 391 200, no tiem 12 880 gāja bojā un 45 115 tika ievainoti.^[1]

Norise labot šo sadaļu

10. — 13. jūlijā Sarkanā armija ieņēma Idricas un Drisas pilsētas Panteras pozīcijās, bet 14. jūlijā sākās kaujas pie otrās aizsardzības līnijas. 15. jūlijā tika ieņemta Opočka, 17. jūlijā Sebeža. 16. jūlijā notika smagas cīņas pie Latvijas—Krievijas robežas, kuru laikā kaujā pie Zilupes gandrīz pilnībā tika iznīcināts 15. divīzijas 32. pulks. 17. jūlijā abas latviešu divīzijas atkāpās pāri Latvijas—Krievijas robežai. 18. jūlija naktī 22. armija pārvarēja papildu aizsardzības līniju gar Zilupi un pārgāja Latvijas—Krievijas un Latvijas—Baltkrievijas robežu pie Šķaunes, kur kapteiņa Ernesta Veisa komandētajai vienībai uzdeva pacelt sarkano karogu virs kādas mājas Borkuicu sādžā. Nākamajā dienā ar paceltiem karogiem robežu pārgāja citas 43. gvardes latviešu strēlnieku divīzijas daļas.

No 21. līdz 23. jūlijam notika smagas kaujas gar Ludzas upes—Rundēnu—Dagdas—Krāslavas aizsardzības līniju. Pēc tās pārvarēšanas Sarkanās armijas 2. Baltijas frontes vienības 23. jūlijā ieņēma Kārsavu, Ludzu un Krāslavu, bet 27. jūlijā ieņēma Rēzekni. 5. tanku korpuss no ziemeļiem, bet 1. Baltijas frontes 6. gvardes armija no dienvidiem 27. jūlijā ieņēma Daugavpili, ielu kaujā krita līdz 1500 Vērmahta karavīru.

Atsauces labot šo sadaļu

↑ http://www.soldat.ru/doc/casualties/book/chapter5_10_1.html Arhivēts 2008. gada 5. maijā, Wayback Machine vietnē. Россия и СССР в войнах XX века. Потери вооруженных сил. Статистическое исследование под ред. Г. Ф. Кривошеева. М.:Олма-Пресс, 2001.

Skatīt arī labot šo sadaļu

Šis raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[1] ttp://www.soldat.ru/doc/casualties/book/chapter5_10_1.html Arhivēts 2008. gada 5. maijā, Wayback Machine vietnē. Россия и СССР в войнах XX века. Потери вооруженных сил. Статистическое исследование под ред. Г. Ф. Кривошеева. М.:Олма-Пресс, 2001.

[1]