Putekļi
Putekļi ir sīkas, cietas minerālu vai organiskas izcelsmes materiālu daļiņas. Putekļu daļiņu izmēri var būt no mikrona daļām līdz 0,1 mm; tie atkarībā no izmēriem spēj ilgāku vai īsāku laiku noturēties gaisā. Gaisā esoši putekļi uzskatāmi par aerosola paveidu, kur dispersijas vide ir gaiss, bet dispersā fāze — cietās daļiņas. Stabilus aerosolus ar sevišķi sīkām daļiņām sauc par dūmiem. Atšķirībā no putekļiem, dūmu daļiņas var atrasties gaisā ļoti ilgi.
Putekļus iedala redzamos putekļos (ar daļiņu izmēriem virs 10 μm), mikroskopiskos (0,25—10 μm) un ultramikroskopiskos (zem 0,25 μm).
Palielināta putekļu daudzuma atrašanās ieelpojamā gaisā nelabvēlīgi ietekmē veselību. Organiskas izcelsmes putekļos mēdz būt dažādi alergēni — putekļu ērces un to izdalījumi, ziedputekšņi, cilvēka un dzīvnieku ādas mirušā epitēlija daļiņas. Tie var izraisīt dažādas alerģijas un bronhiālo astmu, kā arī citas plaušu saslimšanas. Rūpnieciskas izcelsmes putekļu ilgstoša iedarbība var izraisīt azbestozi, silikozi un citas slimības.
Putekļi rodas, vējam paceļot gaisā sīkas augsnes daļiņas vai okeānu sāļo ūdeni (tas izžūstot veido sīkus sāls kristāliņus), vulkānu izvirdumos (sīkas vulkānisko pelnu daļiņas), cilvēku rūpnieciskās darbības rezultātā (dažādi kvēpi un dūmi), augu masveida ziedēšanas laikā (ziedputekšņi). Daļai putekļu ir ārpuszemes izcelsme — tie ir meteoroīdu un citu sīku kosmisko ķermeņu sadegšanas produkti, tiem ietriecoties Zemes atmosfērā. Liela daļa cilvēku mītnēs atrodamo putekļu rodas no paša cilvēka ādas, no tās noloboties sīkām raga kārtas plēksnītēm.
Ārējās saites labot šo sadaļu
Skatīt arī labot šo sadaļu
| Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: putekļi |
 | Šis raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |