Psammosteus bergi

Psammosteus bergi ir psammosteīdu dzimtas bezžokļaiņu suga, kas dzīvoja devona periodā Baltijā. Sugu pirmo reizi aprakstīja Dmitrijs Obručevs 1943. gadā kā Yoglinia bergi. 1965. gadā Obručevs un Elga Mark-Kurika sugu ieskaitīja psammosteju ģintī kā Psammosteus bergi. Sugas holotips ir kreisā branhiālā plātne no Eglinas upes (Želčas pieteka) atseguma pie Teppo dzirnavām Pleskavas apgabalā (vidusdevons, burtnieku svīta). Nosaukums Psammosteus bergi nozīmē Berga psammostejs (par godu krievu ihtiologam un evolucionistam Ļevam Bergam). Suga bija izplatīta Baltijā (Igaunijā (pie Karksi-Nuijas), Lavijā (Burnieku ezera dienvidaustrumu krastā) ) un Pleskavas apgabalā burtnieku svītas nogulumos.

Psammosteus bergi Psammosteus bergi (Obruchev, 1943)
Psammosteus bergi branhiālā plātne.
Klasifikācija
Valsts	Dzīvnieki (Animalia)
Tips	Hordaiņi (Chordata)
Virsklase	Bezžokļaiņi (Agnatha)
Klase	Pteraspidomorfi (Pteraspidomorphi)
Apakšklase	Dažādvairodži (Heterostraci)
Kārta	Pteraspidiformes
Apakškārta	Psammosteida
Dzimta	Psammosteidae
Ģints	Psammosteus
Suga	Psammosteus bergi

Apraksts

Branhiālā plātne ir stenobazāla, platumā virs 36 cm., ar ieliektu virspusi un izliektu apakšpusi. Ārējais stūris smails. Sānu un aizmugurējā mala ir gandrīz taisnas, taču plātnes galā sānu mala var būt izliekta, bet aizmugurēja ieliekta. Ornamentētās daļas platums virspusē ir 2/3 no kopējā plātnes platuma. Muguras plātne klāta ar sīkām, viegli atdalāmām tesērām. Ornamentējumu veido viļņaini ķīlīši ar biežiem pārrāvumiem (30-40 uz 1 cm.).

Salīdzinājums

Stenobazālās branhialās plātnes ir diezgan līdzīgas Psammosteus maeandrinus un Psammosteus praecursor plātnēm (l:w = 1,4). Neornamentētā josla apakšpusē ir vienādi plata. Līdzīgi ir arī ādas zobu ķīlīši. Īpatnējs ir plātnes gala izliekums uz augšu. Sīkās, viegli atdalāmās tesēras, kas sedz visu muguras plātnes virsmu, izteikti sānu līnijas kanāli un vagveidīgas augšanas līnijas plātnes malās raksturo daudzas psammosteju sugas.