Prokopijs no Cēzarejas (grieķu: Προκόπιος Καισαρεύς; 500? - 565?) - Bizantijas vēsturnieks, kura darbi ir viens no svarīgākajiem imperatora Justiniāna laika pirmavotiem. Piemēram, no Prokopija darbiem var uzzināt par Justiniāna jaunības laiku, kad viņš vēl nebija pie varas, bet atradās militārajā dienestā.

Prokopijs dzimis 5.gs. beigās vai 6.gs. sākumā Cēzarejā, Palestīnā. Jau agrā jaunībā parādīja dotības retorikā un rakstīšanā.[nepieciešama atsauce] Kādu laiku praktiski apguva retoriku, strādājot par juristu savā dzimtajā pilsētā, agri emigrēja uz galvaspilsētu Konstantinopoli, kur pasniedza nodarbības daiļrunāšanas mākslā. Papildus Prokopijs bieži piedalījās dažādos tiesas procesos, kur viņa talantu ātri pamanīja un viņam piedāvāja strādāt valsts institūcijās, kur viņš pildīja privātā sekretāra un padomdevēja funkcijas ģenerāļa Belisārija dienestā. Līdz ar to viņam bija iespēja daudz ceļot un redzēt notikumus, kas risinās ārpus Konstantinopoles. Esot ģenerāļa Belisārija dienestā, viņš piedalījās daudzās militārās kampaņās un ir aculiecinieks gan kampaņai Itālijā 536.g., gan kampaņai Āfrikā 533.g., gan Austrumos — Mezopotāmijā 527.g., gūstot iespēju daudz aprakstīt notikumus un veikt analīzi, kas balstīta uz personīgo pieredzi. Bez tam, būdams tuvu stāvošs tā laika ievērojamākajam ģenerālim Belisārijam, Prokopijam bija iespēja iepazīties ar Konstantinopoles eliti - cilvēkiem, kas ieņēma vadošos amatus, tā nodrošinot sev viņu labvēlību, draudzību un gūstot informāciju.[nepieciešama atsauce]

Prokopija darbi ir "Vēsture par kariem" 8. grāmatās, panegīrika Justiniāna darbiem, un darbs "Slepenā vēsture".

Galvenais Prokopija darbs ir "Vēsture par kariem". Tā grāmatas īsti nav veidotas pēc hronikas uzbūves, bet tajās Prokopijs katru no kariem apskata no vairākiem skatu punktiem, tā mēģinot panākt objektīvu vērtējumu un analīzi, nevis tikai savu subjektīvo redzējumu. Pirmās divas grāmatas stāsta par kariem ar Persiju, nākamās divas stāsta par kariem pret vandaļiem Āfrikā, nākamās trīs satur aprakstus par cīņām pret gotiem Itālijā. Tā kā šie kari ir risinājās paralēli viens otram, tad Prokopijs nevarēja būt visos piedalījies, tas nozīmē, ka viņam bija jāpaļaujas uz mutiskiem vai rakstiskiem avotiem, kas viņam bija pieejami. Savukārt astotā grāmata, kas izdota atsevišķi, attiecas uz laiku līdz aptuveni 554.g. Šajā grāmatā Prokopijs ir atspoguļojis svarīgākos impērijas notikumus dažādās vietās, kas risinājušies līdz 554.gadam[nepieciešama atsauce]