Portāls:Kosmonautika
kuru arī Tu vari papildināt!
Kosmonautikas portāls
Kosmonautika jeb astronautika ir zinātnes un tehnikas nozaru komplekss, kas nodrošina kosmiskās telpas un ārpuszemes objektu apgūšanu ar automātiskiem un pilotējamiem kosmiskiem aparātiem. Tā ir bāzēta galvenokārt uz raķetēm, lai nogādātu mašīnas, dzīvniekus un cilvēkus kosmosā. Kosmiskie aparāti plaši tiek izmantoti sakaru nodrošināšanai, Zemes virsmas, atmosfēras novērošanai, zinātniskiem pētījumiem, militāriem mērķiem, kosmisko objektu izpētei. |
Izmeklēts raksts
Sputņik-1 (Спутник) bija pirmais Zemes mākslīgais pavadonis, kas ievadīts ģeocentriskā orbītā. Tas tika palaists no Padomju Savienības teritorijas 1957. gada 4. oktobrī ar starpkontinentālo ballistisko raķetes R-7 nedaudz modificētu variantu R-7 PS. Pavadonis nepārtraukti raidīja radio signālus 22 dienas. Ar Sputņik startu iesākās "kosmiskā ēra". (Lasīt vairāk...)
Izmeklēts attēls
Izmeklēta biogrāfija
Dr. Verners Magnuss Maksimiliāns brīvkungs fon Brauns (Dr. Wernher Magnus Maximilian Freiherr von Braun; dzimis 1912. gada 23. martā, miris 1977. gada 16. jūnijā) bija vācu raķešu konstruktors, viens no svarīgākajām personām nacistiskās Vācijas un vēlāk arī ASV raķešu tehnoloģiju attīstībā.
Saites
|
Jaunumi
- 26. marts — ar nesējraķeti Chang Zheng 6A palaists Zemes tālizpētes pavadonis Yunhai-3 02.
- 25. marts:
- kosmosa kuģis Sojuz MS-25 saslēdzās ar SKS;
- ar nesējraķeti Falcon 9 Block 5 palaisti 23 sakaru pavadoņi Starlink.
- 24. marts — ar nesējraķeti Falcon 9 Block 5 palaisti 23 sakaru pavadoņi Starlink.
- 23. marts:
- kravas kuģis SpaceX CRS-30 saslēdzās ar SKS;
- ar nesējraķeti Sojuz-2.1a palaists kosmosa kuģis Sojuz MS-25 (apkalpe: Oļegs Novickis, Marina Vasiļevska, Treisija Koldvela Daisone).
- 21. marts:
- ar nesējraķeti Chang Zheng 2D / YZ-3 palaists meteoroloģijas pavadonis Yunhai-2 02;
- ar nesējraķeti Electron misijā NROL-123 palaisti militārie pavadoņi USA-352 (RASR-5), USA-353, USA-354;
- ar nesējraķeti Falcon 9 Block 5 palaists kravas kuģis SpaceX CRS-30 un nanopavadoņi Big Red Sat-1, BurstCube, HyTi, SNoOPI.
- 20. marts — ar nesējraķeti Chang Zheng 8 palaists Mēness sakaru pavadonis Queqiao-2 un eksperimentāli Mēness navigācijas pavadoņi Tiandu-1, Tiandu-2.
- 19. marts — ar nesējraķeti Falcon 9 Block 5 palaisti 20 sakaru pavadoņi Starlink un militārie sakaru pavadoņi USA-350, USA-351.
Tuvākie starti
- 30. marts — sakaru pavadoņi Starlink, nesējraķete Falcon 9 Block 5.
- 30. marts — sakaru pavadonis Eutelsat 36D, nesējraķete Falcon 9 Block 5.
- 31. marts — sakaru pavadoņi Starlink, nesējraķete Falcon 9 Block 5.
- 31. marts — Zemes tālizpētes pavadonis Resurs-P № 4, nesējraķete Sojuz-2.1b.
- 1. aprīlis — militārais pavadonis Orion 12, nesējraķete Delta IV Heavy (beidzamais Delta nesējraķešu saimes starts).
- 4. aprīlis — sakaru pavadoņi Starlink, nesējraķete Falcon 9 Block 5.
- 7. aprīlis — pavadoņi Acadia-4 (Capella-14), 6 × Hawk, 2 × LizzieSat, Centauri-6, nesējraķete Falcon 9 Block 5.
- 9. aprīlis — pavadonis, nesējraķete Angara A5 / Persei.
- 25. aprīlis — kosmosa kuģis Shenzhou 18, nesējraķete Chang Zheng 2F/G.
- Aprīlis— Zemes tālizpētes pavadonis Acadia-3 (Capella-13), nesējraķete Electron.
- Aprīlis— tehnoloģiju demonstrācijas pavadonis VariSat-1B(2), nesējraķete RS1.
- 1. maijs — kosmosa kuģis Boe-CFT, nesējraķete Atlas V N22.
- 1. maijs — meteoroloģiskais pavadonis PREFIRE 1, nesējraķete Electron.
- 3. maijs — Mēness nolaižamais aparāts Chang'e 6 un Mēness orbitālais aparāts ICECUBE-Q, nesējraķete Chang Zheng 5.
- 15. maijs — meteoroloģiskais pavadonis PREFIRE 2, nesējraķete Electron.
- 21. maijs — 2 jonosfēras pētniecības pavadoņi Ionosfera-M, nesējraķete Sojuz-2.1b / Fregat.
- Maijs — Zemes tālizpētes pavadonis NISAR, nesējraķete GSLV Mk II.
Kategorijas
{{{title8}}}
Kas ir portāls? | Portālu saraksts
Latviešu Vikipēdijas portāli:
Zinātne ·
Astronomija ·
Saules sistēma ·
Kosmonautika ·
Meteoroloģija ·
Ģeogrāfija
Bioloģija ·
Medicīna ·
Cilvēki ·
Vēsture ·
Otrais pasaules karš ·
Latvija ·
Turcija
Mūzika · Māksla · Sports · Basketbols · Formula 1 · Futbols · Hokejs