Pornogrāfija (grieķu: πόρνη, pórni - "prostitūta", γράφω, graphein - "rakstīt") ir cilvēka ķermeņa un dzimumattiecību attēlojums grāmatās, attēlos, statujās, kinofilmās un citos plašsaziņas līdzekļos, kura mērķis ir izraisīt uzbudinājumu.[1] Atšķirība starp pornogrāfiju un erotiku lielā mērā ir subjektīva, ko galvenokārt nosaka sabiedrības standarti.

Pornogrāfiska satura videofilmas vāks.

Pornogrāfija izsauc regulārus strīdus starp tās publiskas piekļuves atbalstītājiem un noliedzējiem. ANO līmenī šādu polemiku izraisījis ANO Bērnu fonda pētījums Eiropas Savienības valstīs, kurš parādīja, ka vairumā pētīto valstu pornogrāfija Internetā lielāko daļu bērnu nekādi neietekmē, bet, piemēram, Spānijā 39% bērnu apgalvojuši, ka jutušies laimīgāki pēc pornogrāfijas noskatīšanās.[2] Tā rezultātā ANO Bērnu fonds paziņoja, ka traucēt bērniem pieeju pornogrāfijai ir bērnu tiesību pārkāpums un pieejas liegšana viņiem vitāli svarīgai informācijai. Pornogrāfijas pretinieki, kā Līza Tompsone no ASV Nacionālā Seksuālās ekspluatācijas centra, savukārt apgalvoja, ka pornogrāfija satur tādas lietas kā vardarbību, izvarošanu, rasismu un incestu, ko bērni nedrīkst patērēt.[2]

Senajā Grieķijā pornogrāfija bija jebkurš mākslas vai literārais darbs, kas atainoja prostitūtu dzīvi. Tur arī radās nosaukums "pornogrāfija", jo prostitūtas grieķu valodā sauc par pórni.

Skatīt arī labot šo sadaļu

Atsauces labot šo sadaļu

  1. Pornogrāfija Arhivēts 2011. gada 10. jūnijā, Wayback Machine vietnē. tezaurs.lv
  2. 2,0 2,1 «UNICEF Report Says Pornography Not Always Harmful to Children | UNICEF Global Development Commons». web.archive.org. 2022-05-29. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022-05-29. Skatīts: 2022-06-01.

Ārējās saites labot šo sadaļu