Plieņciems

ciems Tukuma novada Engures pagastā, Latvijā

Plieņciems ir ciems Tukuma novada Engures pagastā, pie Plieņupes ietekas Rīgas līča piekrastē. Tas atrodas starp Ķesterciemu ziemeļrietumos un Apšuciemu dienvidaustrumos 11,5 km no pagasta centra Engures, 18 km no novada centra Tukuma un 59 km no Rīgas. No citiem ciemiem Plieņciemu atšķir tas, ka no jūras vējiem to pasargā augstās kāpas.[3]

Plieņciems
Vidējciems
Plieņciems
Plieņciems (Latvija)
Plieņciems
Plieņciems
Koordinātas: 57°04′58″N 23°15′50″E / 57.08278°N 23.26389°E / 57.08278; 23.26389Koordinātas: 57°04′58″N 23°15′50″E / 57.08278°N 23.26389°E / 57.08278; 23.26389
Valsts Karogs: Latvija Latvija
Novads Tukuma novads
Pagasts Engures pagasts
Platība
 • Kopējā 2,63 km2
Iedzīvotāji (2021)[1]
 • kopā 243
Pasta nodaļa LV-3113 Engure
Plieņciems Vikikrātuvē

Vēsture labot šo sadaļu

 
Krievijas ķeizara sievas Elizabetes portrets (Mosnjē, 1807).

Plieņciems izveidojās uz Plieņu (vācu: Plönen) muižas zemes. Jau 1738. gadā tas pieminēts kā Kurzemes muižnieku peldvieta. Rīgas tirgotājs Kleins 1808. gadā peldu viesiem ierīkoja viesnīcu ar 10 istabām un lielu zāli.[4] 1810. gadā Plieņciemā vasaru pavadīja Krievijas impērijas ķeizara Aleksandra I sieva Elizabete (1779—1826), kas pēc bērna nāves un domstarpībām ar vīru cieta no dziļas depresijas. Napoleona karu dēļ nokļūšana lielajos Eiropas kūrortos nebija iespējama, tādēļ ķeizarienei vajadzēja samierināties ar šo Kurzemes muižnieku peldvietu. Lai ķeizariene varētu liedagu sasniegt braukšus, Plieņciema jūrmalā pārraka lielo kāpu. Ķeizarienes un viņas pavadoņu apgādei tika izveidots plats lielceļš no Tukuma līdz Plieņu muižai, norakti divi augstākie pakalni, lejas norobežotas ar margām, no jauna uzcelti visi tilti. Krievijas ķeizarienes Elizabetes peldu māja Plieņciemā ir kultūrvēsturisks piemineklis.

1980. gadu beigās vienu no ciema mājām vairākus gadus pēc kārtas īrēja padomju rokgrupas "Kino" dziedātājs Viktors Cojs, kurš gāja bojā autokatastrofā netālu no ciema, uz Slokas—Talsu šosejas 1990. gada 15. augustā.[5]

Iedzīvotāji labot šo sadaļu

Iedzīvotāju skaita izmaiņas labot šo sadaļu

Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.[6]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.±%
1970171—    
1979145−15.2%
1989220+51.7%
GadsIedz.±%
2000245+11.4%
2011200−18.4%
2021220+10.0%

Dabas liegums labot šo sadaļu

Valsts nozīmes dabas liegums "Plieņciema kāpa" ir dibināts 1987. gadā. Liegums izveidots izteikta, vienlaidus piekrastes kāpu vaļņa aizsardzībai. Kāpu valnis klāts ar vecu priežu mežu, raksturīgas sausieņu un smiltāju augu sabiedrības, teritorijai ir arī kultūrvēsturiska nozīme. Liegumā vērojamas izteiktas dinamiskam jūras krastam raksturīgās reljefa formas, savdabīga augu un dzīvnieku valsts un ekosistēmas. 2005. gadā tas ir iekļauts Eiropas īpaši aizsargājamo dabas teritoriju tīklā NATURA 2000.[7]

Atsauces labot šo sadaļu

  1. «Vietvārdu datubāze: Informācija par Plieņciemu». Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra.
  2. LĢIA vietvārdu datubāze
  3. Latvijas īpaši aizsargājamām dabas teritorijām dabas datu pārvaldības sistēmā OZOLS Arhivēts 2020. gada 10. aprīlī, Wayback Machine vietnē.
  4. Belte P. Rīgas Jūrmalas, Slokas un Ķemeru pilsētas ar apkārtni: vēsturisks apskats. Dubulti: 1935. – 59. lpp.
  5. «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 19. decembrī. Skatīts: 2014. gada 3. janvārī.
  6. OSP
  7. "Plieņciema kāpa"