Planck (orbitālā observatorija)
- Šis raksts ir par orbitālo observatoriju. Par citām jēdziena Planck nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Planck bija Eiropas Kosmosa aģentūras orbitālā observatorija, kas paredzēta reliktstarojuma anizotropijas novērošanai. Tā tika palaista 2009. gadā (reizē ar Herschel Space Observatory), un atradās Lagranža punktā L2. Sākotnēji projekta nosaukums bija COBRAS/SAMBA (Cosmic Background Radiation Anisotropy Satellite / Satellite for Measurement of Background Anisotropies), bet vēlāk tika nosaukts par godu vācu zinātniekam Maksam Plankam (Max Planck), kurš 1918. gadā ieguva Nobela prēmiju fizikā.
| Planck | |
| KA veids | Orbitālā observatorija |
| Organizācija: | Eiropas Kosmosa aģentūra |
| Izgatavotāji | Thales Alenia Space |
| Bāzes platforma | Herschel un Planck servisa modulis |
| Starts | 14.05.2009. 13:12:02 UTC |
| Starta vieta | Kuru |
| Nesējraķete | Ariane 5ECA |
| Aktivitātes beigas | 23.10.2013. |
| Darbības ilgums | 4 gadi 5 mēneši |
| NSSDC ID | 2009-026B |
| SCN | 34938 |
| Tīmekļa vietne | https://www.esa.int/planck |
| Masa | 1940 kg |
| Enerģija | saules baterijas |
| Orbītas elementi | |
|---|---|
| Centr. ķermenis | Lagranža punkts |
Planck turpināja NASA zondes Wilkinson Microwave Anisotropy Probe darbu, bet instrumenti bija ar lielāku jūtību un izšķirtspēju. Tas mērīja reliktstarojuma temperatūru visā debessjumā, meklējot nedaudz siltākus vai aukstākus reģionus par vidējo. Dati no šīs misijas tika izmantoti kosmoloģijas un astrofizikas pētījumos, piemēram, pārbaudot agrā Visuma un kosmisko struktūru rašanās teorijas.
Uzbūve labot šo sadaļu
Zinātniskie instrumenti labot šo sadaļu
- Low Frequency Instrument ("zemas frekvences instruments")
- High Frequency Instrument ("augstas frekvences instruments")
Servisa modulis labot šo sadaļu
Observatorijām Herschel un Planck Itālijā bāzētais uzņēmums Thales Alenia Space izstrādāja strukturāli līdzīgu servisa moduli. Tam bija oktagonāla forma.
Planck orientācija bija tikai pēc vertikālās ass. Tas rotēja vienu apgriezienu minūtē.
Elektroenerģētiskā sistēma labot šo sadaļu
Elektroenerģētiskā sistēma sastāvēja no saules baterijām, akumulatoru baterijas un enerģijas vadības iekārtas. Saules baterijām bija 30 sekcijas, nodrošinot 28 V spriegumu. Saules bateriju panelis izvietots servisa moduļa apakšā, kur tas vienmēr bija vērsts pret Sauli.
Lidojuma gaita labot šo sadaļu
Planck tika palaists 2009. gada 14. maijā 13:12:02 UTC no Gviānas kosmiskā centra ar nesējraķeti Ariane 5ECA kopā ar Herschel Space Observatory. Sākotnēji tas tika ievadīts ļoti eliptiskā orbītā (perigejs 270 km, apogejs 1 120 000 km).
2009. gada 3. jūlijā Planck veica manevru un iegāja Lisažū orbītā ar 400 000 km rādiusu ap Zemes — Saules Otro Lagranža punktu (L2). High Frequency Instrument sasniedza desmito daļu grāda zem absolūtās nulles (0,1 K) 3. jūlijā, tādējādi observatorija kļuva pilnībā funkcionāla.
13. augustā sākās pirmie novērojumi, kas ilga līdz 27. augustam.
2012. gada 14. janvārī kā plānots, izbeidzās dzesēšanas viela abiem instrumentiem, līdz ar to beidzot augstas frekvences instrumenta darbu. Līdz tam laikam debessjuma novērojumu pilns cikls bija veikts piecas reizes. Līdz 2013. gada 3. oktobrim tika izmantots tikai zemas frekvences instruments, kas spējīgs darboties augstākās temperatūrās, bet tā jūtība bija mazāka.[1] 19. oktobrī izslēgta zinātniskā aparatūra. 21. oktobrī Planck iedarbināja dzinēju, lai izlietotu visu degvielu un ieietu heliocentriskā orbītā. 23. oktobrī 12:10 UTC kosmiskais aparāts tika pilnībā izslēgts.
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ Planck's HFI completes its survey of early Universe ESA, 2012-01-16 (angliski)
Skatīt arī labot šo sadaļu
Ārējās saites labot šo sadaļu
- Planck Science Team official website (angliski)
- ESA Planck operations page (angliski)
- Jettison of encapsulated Planck as seen from Herschel (angliski)
- ESA Planck video (angliski)
