Pieci labie (Romas) imperatori (itāļu: cinque buoni imperatori) ir itāļu filozofa Nikolo Makjavelli (1503) un angļu vēsturnieka Edvarda Gibona[1] ieviests politiski vēsturisks jēdziens. Tiem pēc viņu uzskatiem piederēja no 96. līdz 180. gadam valdījušie Senās Romas imperatori. Tie ir Nerva, Trajāns, Adriāns, Antonijs Pijs un Marks Aurēlijs. Viņi visi piederēja tā sauktajai Nervas-Antonīna dinastijai.

Atsauces labot šo sadaļu

  1. The History of the Decline and Fall of the Roman Empire. London: vol. I, 1776; vols. II, III, 1781; vols. IV, V,VI, 1788–1789.