Penkules pagasts
Penkules pagasts ir viena no Dobeles novada administratīvajām teritorijām tās vidienē. Robežojas ar sava novada Naudītes, Auru, Bēnes, Bukaišu un Tērvetes pagastiem.
| Penkules pagasts | |
|---|---|
 | |
| Novads: | Dobeles novads |
| Centrs: | Penkule |
| Kopējā platība:[1] | 74,1 km2 |
| • Sauszeme: | 72,7 km2 |
| • Ūdens: | 1,4 km2 |
| Iedzīvotāji (2023):[2] | 811 |
| Blīvums (2023): | 11,2 iedz./km2 |
 Penkules pagasts Vikikrātuvē
| |
Daba labot šo sadaļu
Atrodas Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenuma dienvidrietumu malā. Augstākā vieta pagastā - 72,6 m vjl. - pagasta ziemeļrietumos.
Hidrogrāfija labot šo sadaļu
Pagastā nav lielu ezeru, toties uz upēm izveidotas vairākas ūdenskrātuves.
- Centra ūdenskrātuve (3,2 ha)
- Dimzu ūdenskrātuve (11,4 ha)
- Skujaines ūdenskrātuve (27,5 ha)
Upes labot šo sadaļu
Vēsture labot šo sadaļu
Mūsdienu Penkules pagasta teritorijā vēsturiski atradās Ālaves muiža (Alauen, Ālave), Cimeles muiža (Zimmern), Penkules muiža (Pankelhof, Penkule).
1935. gadā Jelgavas apriņķa Penkules pagasta platība bija 62,5 km² un tajā dzīvoja 1351 iedzīvotājs.[4] 1945. gadā pagastā izveidoja Penkules un Ālaves ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Penkules ciems (vēlāk pagasts) ietilpis Auces (1949-1959) un Dobeles (1959-2009) rajonos. 1961. gadā Penkules ciemam pievienoja Tērvetes ciema kolhoza «Zemgale» teritoriju, bet Penkules ciema padomju saimniecības «Tērvete» teritoriju pievienoja Tērvetes ciemam.[5] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Penkules pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Dobeles novadā.
Pieminekļi labot šo sadaļu
- Ālaves muižas apbūve
- Penkules luterāņu baznīca
- Kamradžu senkapi[6]
- Ruņģu apmetne
- Ķūru senkapi
- Kamradžu pilskalns (Cepļa kalns)
- Laģu apmetne
Iedzīvotāji labot šo sadaļu
Apdzīvotās vietas labot šo sadaļu
Lielākās apdzīvotās vietas ir Penkule (pagasta centrs), Skujaine, Vecvagāres, Baldonas, Ālave, Ābeles, Sējas, Ezeriņi.
Saimniecība labot šo sadaļu
Transports labot šo sadaļu
Šī sadaļa jāpapildina. |
Izglītība un kultūra labot šo sadaļu
Šī sadaļa jāpapildina. |
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 18 janvāris 2023.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) 2021 - 2022». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 2 oktobris 2023.
- ↑ Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2010.
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
- ↑ Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
- ↑ Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. Valsts aizsargājamo nekustamo kultūras pieminekļu saraksts[novecojusi saite]
.png){kind=small} | Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |